Reklāma

Inetas Lejas “Krāsu virpulī”

Alsviķu kultūras nama mazajā zālē no 30. maija skatāma Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” vadītājas Inetas Lejas darbu izstāde “Krāsu virpulī” – ar mīlestību izlolota un ar neparastu likteni. Tā ir viņas pirmā personālizstāde, kas atklāšanu gaidīja divus mēnešus. Izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ to nācās atlikt uz nenoteiktu laiku.

Vīruss maina plānus

Tādēļ izstādes atklāšanas svētki sestdien, kas bija pirmais pasākums pēc ilgāka pārtraukuma Alsviķu kultūras namā, izvērtās par emocionāli saviļņojošu notikumu pašai Inetai un studijas  “Kalme” dalībniecēm Mārai Krieviņai un Ilzei Postai, kuras palīdzēja izstādi iekārtot, Alsviķu kultūras nama vadītājai Marinai Ramanei, kurai šī diena pēc ilgāka laika bija atkalredzēšanās ar apmeklētājiem, Inetas ģimenei un visiem uzaicinātajiem viesiem.
Izstādes darbu prezentācijā Ineta atklāja, ka iecere radusies pērn rudenī, jo sapratusi, ka pie viņas ir daudz darbu, kas vēl nav aizceļojuši pasaulē. Jauns gads sākas ar jaunu apņemšanos un plāniem, un janvāra pirmajās dienās Ineta zvanījusi Marinai, kura labprāt atsaukusies idejai  martā atklāt viņas darbu izstādi Alsviķu kultūras namā. Taču situācija pasaulē mainīja plānus. Izstāde jau bija iekārtota, taču tās atklāšanu nācās atlikt. Saprotot, ka tajā eksponētie darbi jāpasargā no saules stariem, tie rūpīgi ietīti baltos palagos. Bija jāpaiet diviem mēnešiem, lai šos darbus atkal varētu atsegt un beidzot parādīt.

Saka paldies mammai

Inetas mīlestība pret rokdarbiem un prasmes radušās jau bērnībā, kad viņa vērojusi, kā mamma – Alūksnē pazīstama šuvēja Velta Lāviņa – šuj dažādus tērpus. Arī Inetai tad ļoti gribējās šūt un viņa šuvusi kleitas, blūzes, brunčus lellēm. Viņa saka paldies savai mammai, kura jau tad meitai iemācījusi radīt darbu ar kvalitāti, atbildības sajūtu, rūpību, nogriezt diegus tā, lai vīle neizirst.
Skolas gados apgūti vairāki rokdarbu veidi, un Ineta darinājusi savu pirmo tautastērpu. Izstādē apskatāms pirmais viņas izšūtais krekls, vainadziņš, kā arī ziedainā josta, kas ir īpaša ar savu vēsturi. Kad piedzimuši dēli, vedot viņus mājās no slimnīcas, Ineta viņiem apsējusi šo ziedaino jostu un jutusies lepna. Pārējie tautas tērpi, kas skatāmi izstādē, ir darināti māsai, māsīcai, draudzenēm, krustmeitai.

Istabiņā sveču gaismā

Izstādē ir atskaņas arī no mācību laika Smiltenes tehnikumā, kad Ineta dzīvoja kopmītnēs. “Mums, mājturības grupai, bija daudz darba, jāizšuj dažādi paraudziņi un divu gadu laikā jāpaspēj izgatavot savs tautas tērps. Tajā laikā kopmītnēs pulksten 23.00 izslēdza istabiņās gaismu, bet otrā dienā darbs tak bija jānodod. Tad es ar draudzeni Allu strādājām istabiņā sveču gaismā  – kā senie latvieši skalu gaismā. Lai pavisam nesabojātu redzi, klusītēm gājām strādāt gaitenī. Bet darbs tika padarīts. Pateicoties draudzenei Allai, ir tapusi Alsungas villaine, kura aizceļos uz Brazīliju,” stāsta Ineta.

Dabas krāsas

Izstādē eksponēta lielā lakatu kolekcija, divas segas un spilveni, kas austi no dzijām, kas krāsotas augu krāsvielās. Šiem darbiem veltīti pēdējie četri gadi. “Dzijas krāsotas pārsvarā vasarā, kad pļavās un dārzā ziedēja puķes, varēja izmantot dažādas lapas, lakstus, gatavās ogas. Izmēģināju arī krāsot pavasarī vāktajās koku mizās un rudens krāsainajās lapās. Brīžiem darīju vairākus darbus reizē, krāsoju dziju, tad skrēju lasīt ogas, pēc laiciņa atpakaļ pie dzijas, jo jāpamaisa, lai nepiedeg, lai dzija nenokrāsojas raiba, un atkal atpakaļ pie ogām. Tas bija tāds kā vasaras maratons pa dārzu. Sakrāsoju tik daudz dzijas, ka varēju salikt trīs banānu kastēs! Dziju šķeteru sanāca daudz, tās visas vēl bija jānotin. Liels paldies maniem trīs dēliem, kuri piespiedu kārtā tās notina. Tikai tad varēju ķerties pie aušanas,” ieskatu radošajā darbu tapšanas procesā sniedz Ineta.

Saulriets jūrā un magoņu lauks

Vēl izstādē aplūkojamas arī divas grīdsegas, kuras gan ir pieliktas pie sienas, lai varētu labāk apskatīt. Tas Inetai bijis kā izaicinājums, jo iedvesmojusies no fotogrāfijām. Vienā ir attēlota jūra ar saulrietu, otrā – magoņu lauks.
Gandarījumā par Inetas paveikto dalījās viņas mamma Velta Lāviņa, abas bieži vien radošajā procesā sadarbojas – Ineta kā audēja un Velta kā šuvēja. Savukārt viņas draudzene Alla Oldermane – Vadzinska atzina, ka lepojas ar Inetas sasniegumiem, piebilstot: abu draudzība kopš tehnikuma gadiem ne tikai saglabājusies, bet kļuvusi vēl stiprāka. Šī Inetai ir pirmā personālizstāde, bet noteikti tai sekos vēl citas. Lai turpmāk daudz radošu ideju, kas pārtop jaunos darbos!

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru