Alūksniešiem.lv redakcija
Hei! Hei! Mani sauc Pepija. Šogad es kopā ar Alūksnes novada vidusskolas vasaras nometnes “Pepija iepazīst Alūksni” dalībniekiem no 17. līdz 21. augustam devos dažādos piedzīvojumos.
Es taču nevarēju palikt malā, ja nometne nosaukta manā vārdā. Vai jūs arī gribat zināt, kā mums gāja?
Viss sākās pirmdien. Kad biju iepazinusies ar bērniem un viņu skolotājām, devāmies uz Alūksnes muižas parku meklēt kukarambu. Meklējām gan pie strūklakām, gan pie Fītinghofu dzimtas mauzoleja, gan Eola templī. Bērni pat centās pievilināt kukarambu un pie Putnu paviljona dejoja mazo putniņu deju. Nu nekā. Vai zināt, kur mēs viņu atradām? Pie Aleksandra paviljona jeb Tējas namiņa!
Atcerējos, ka jūs taču nezināt, kas ir kukaramba. Tā ir maza vabolīte, kuru mēs pēcpusdienā arī paši izveidojām.
Otrā diena sākās ar pirmās dienas aktivitāšu izvērtēšanu. Noskaidrojām, kas mums paticis visvairāk. Devāmies uz Alūksnes Bānīša stacijas muzeju, lai uzzinātu dzelzceļa vēsturi Alūksnē. Paši varējām iejusties konduktora, mašīnista, pasažieru lomās. Noskaidrojām, ka maršrutā Alūksne – Gulbene ir desmit stacijas un mazais bānītis joprojām pārvadā cilvēkus. Arī pēcpusdiena nelika vilties. Bērni veidoja dzelzceļa maketus, centās vecajās fotogrāfijās atpazīt dažādas Alūksnes vietas. Kopā ar mani, Pepiju, piedalījās stafetēs skolas sporta laukumā.
Trešajā dienā devāmies pārgājienā uz Siguldas 7. pulka pieminekli, kur nolikām arī ziedus. Tālāk pa jaunizveidoto taku gar ezeru devāmies uz Pilssalu. Pa ceļam bija jāveic dažādi uzdevumi – jāzina puķu, putnu, koku un zivju nosaukumi. Viens no bērniem pat zināja vārdu pupuķis. Pēcpusdiena pagāja, ceļot telti, sportojot un kurinot ugunskuru.
Ceturtajā dienā braucām ekskursijā. Pirmā pietura – Jaunlaicenes muižas muzejs. Paldies laipnajām muzeja darbiniecēm, kuras mūs sagaidīja ar plašu programmu. Iepazinām malēnieša raksturu – nesām gaismu ar maisiem, ķērām putnus, sitām velnu utt. Bērni varēja izmēģināt arī seno laiku spēles. Meklējot muižas dārgumus, uzzinājām arī Jaunlaicenes muižas vēsturi.
Tālākais ceļš veda uz Kornetiem, kur mūs sagaidīja Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte – paldies viņai par viesmīlību! Viņas vadībā devāmies vērot Veclaicenes ainavas no skatu torņa, aplūkojām vietējā amatnieka veidotās koka skulptūras – ežus, zirnekli, mašīnu, lidmašīnu un citas. Tālāk devāmies uz Veclaicenes zemnieku saimniecību “Mauriņi”, kur mūs laipni uzņēma tās saimniece Gunita Virka. Tur mums bija iespēja pabarot ponijus, trušus, vistas un tītaru ģimeni. Noguruši, bet apmierināti ar redzēto un piedzīvoto atgriezāmies skolā.
Tā nemanot bija pienākusi nometnes piektā – pēdējā – diena. Arī šajā gadā sportojām Alūksnes Pilssalas stadionā. Paldies skolotājas Ineses Marķitānes vadītajiem jaunsargiem par interesantajām stafetēm. Kuģītis “Marienburg” un tā kapteinis Intars Dambis mūs izvizināja pa Alūksnes ezeru. Brauciena laikā varējām iejusties arī kapteiņa lomā. Vai jūs zinājāt, ka Alūksnes ezerā mīt 15 dažādas zivju sugas?
Par nometnes tradīciju kļuvis noslēguma ugunskurs peldvietā “Vējiņi”. Pārrunājām nedēļas laikā piedzīvoto, saņēmām piemiņas diplomus. Kopā ar Pepiju pūtām ziepju burbuļus, cepām ugunskurā desiņas un zefīriņus.
Nometnes rīkotāju un dalībnieku vārdā – skolotāja Guna Tomiņa
Labi vārdi
Nometnes dalībnieku vārdā paldies visiem, kuri palīdzēja nometnes tapšanā un norisē:
Alūksnes novada pašvaldībai un Izglītības pārvaldei par līdzfinansējumu.
Alūksnes novada vidusskolas direktorei Ilzei Līviņai par sapratni un atbalstu.
SIA “UNTI” kolektīvam, bet īpaši Aigaram Peperniekam par garšīgajām pusdienām.
Alūksnes Bānīša stacijas un Jaunlaicenes muižas muzeja darbiniecēm par interesanto stāstījumu.
Andim Ribakam par transportu, braucot ekskursijā.
Kuģīša “Marienburg” kapteinim Intaram Dambim un viņa komandai.
Alūksnes novada vidusskolas skolotājām Larisai Grīslei, Karinai Ozoliņai, Inesei Marķitānei, Pārslai Meisterei (Pepijai), Līgai Krūmiņai, Dacei Alksnei.
Skolotājai Sanitai Čibalai par mūsu gaitu atspoguļošanu internetā “Facebook.com”!
Reklāma