
Paejies pa bērnības taciņu- tur gar malām tas vēl saglabājies
Auksts, žilbinošs; atspirdzinošs kā dzīvība,
Kā cerība, kas aicina uz gaismu, ieaijā miegā.
Tas sniegs, kas ir jau tagad,
Liek atskatīties uz noieto ceļu,
Uz sapņiem, kas palika nepiepildīti,
Liek sajust plecos zināmu gadu nastu.
Tāpēc lūdzu atnes man vēlreiz
Sauju balta sniega,
To no bērnības…