Kolēģi no SAC „Alūksne’’ pamatoti priecājas par Stāmerienas baznīcu. Tā patiesi ir ļoti majestātiska. Arī es tur esmu bijusi un toreiz radās šis dzejolis veltīts Stāmerienas baznīcai.
No dzelmju dziļumiem
Iz gadu simteņiem
kāpj augšā baznīca
ar savu stalto stāvu.
Tā balta sagaida ar Dieva dēlu
Un svētajiem, kas sargā viņas tēlu.
Un stāvot krastā jūti sevi mazu
Kā putekli un sauli rietošu.
Jo viss ir niecība šeit zemes virsū,
Bet pilnība tur debesīs.
No dzelmju dziļumiem
Iz gadu simteņiem
Kāpj augšā baznīca ar Dieva dēlu.
Un tajā raugoties pats jūti sevi augam
un atpestītam mūžībai.
