Ieva Pētersone
Pārdomas
Šo tematu neizraudzījos nejauši. Šis laiks no mums prasa milzu piepūli, spēju dzīvot pacietībā un ticībā, izskaužot bailes, naidu, atriebību, skaudību, dusmas, greizsirdību- visu, kas garīgi iztukšo un traucē kontaktēties ar līdzcilvēkiem.
Mūsu sociālais un ekonomiskais stāvoklis bieži vien valda pār emocijām, tagad kā nekad saasinās cīņa starp labo un ļauno, starp tumsu un gaismu, cilvēks jūtas viens un patiešām ir grūti palikt gaišam, ja esi bez darba vai nopelnītais teju ļauj savilkt kopā galus. Sevišķi grūti ir mēneša pirmajā datumā, kad pienāk kārtējais rēķins par komunālajiem maksājumiem. Tomēr jādzīvo, saglabājot cilvēcīgumu, un to var izdarīt, tikai saglabājot garīgās vērtības. Pieļauju domu, ka mēs bieži pat neapzināti lūdzam palīdzību nevis cilvēkiem, bet Augstākiem Spēkiem. Patiesībā lūdzam Dievu, lai varam izturēt kārtējo pārbaudījumu. Tieši tad, kad no sirds kaut ko lūdzam jūtam iekšēju spēka pieplūdumu. Kas tad ir patiesa lūgšana, kāda ir tās formula? Atbildi atradu Lauras Priedes grāmatā „Šaipus debesīm’’ Lūk, ko viņa raksta: „… Tikai tad, kad salauzts lepnības gars, cilvēks nonāk pie izpratnes- kas ir Patiesa Lūgšana, un- kāpēc tā vajadzīga.
Lai cilvēks lūgtu, viņam jāvēlas lūgt.
Nav noteiktu lūgšanas formulu, bet tās pamatprincipi ļoti skaidri un nepārprotami pateikti visiem zināmajā Tēvreizē- slavēšana, ilgošanās, lūgums, atzīšanās pārkāpumos, paļāvība uz Augstāko Spēku aizsardzību. Lūgšanai ir jēga tikai tad, ja tā ir patiesa, ja to izteic ar sirdi, garā, bet ne skaistos, izmeklētos vārdos- tā, lai visi dzird. Lūgšana dod spēku turēties pretī spēkiem, kas ieinteresēti labā sagraušanā. Lūgšana likvidē ne tikai sekas, bet arī iemeslu. Jo- ja mūsu slimības iemesls ir bažas un rūpes, tad jātiek vaļā no rūpēm. Ja lūdzam, tad problēmu, ko radījušas rūpes, mēs noliekam Augstāko spēku risināšanai, parādot, ka ticam aizsardzībai, ticam gaišajam un labajam, tādēļ ļaujamies, lai tas mūs vada, virza un māca. Visi lielie noslēpumi, atziņas, pilnīgs prieks un mīlestības dziļums ir sasniedzams katram, kas meklē spēka avotu tur, kur tas patiesi atrodams.’’
Ieva Pētersone
Svētā Asīzes Franciska Lūgšana
Svētais Debesu Tēvs, dari mani par miera nesēju,
lai es spētu nest Mīlestību tur, kur valda naids;
lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi dara pāri;
lai es nestu saskaņu tur, kur nav saderības;
lai es nestu patiesību tiem, kuri maldās;
lai es spētu nest cerību tiem, kuri izmisumā;
lai es spētu apgaismot tos, kuri tumsā.
Dievs, palīdzi man,
lai es ilgotos dāvāt citiem, bet nevis ņemt no tiem;
lai es vēlētos ne tik daudz būt saprastam, kā citus saprast;
ne tik daudz būt mīlētam, cik mīlēt citus;
aizmirst sevi un iemantot Tevi;
piedot citiem un iegūt piedošanu;
dzīvot tā, it kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā.
Svētais Debesu Tēvs, dari mani par miera nesēju.
Mātes Terēzes lūgšana
Kungs, kad esmu izsalcis, sūti man kādu, ar ko dalīties pēdējā kumosā.
Kad esmu izslāpis, sūti man kādu, kam nepieciešams ūdens malks.
Kad man salst, ļauj man, kādu sasildīt.
Kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kurš jāmierina.
Kad mans krusts kļūst par smagu, liec man dalīties ar cita krustu.
Kad esmu nabags, vadi mani pie tā, kas ir lielākā trūkumā.
Kad man nav laika, sūti man kādu, kam palīdzēt tai brīdī.
Kad esmu pazemots, liec man kādu godāt.
Kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kurš jāiedrošina.
Kad man nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā.
Kad gribu sajust citu rūpes, sūti kādu, par ko jārūpējas man.
Kad domāju vienīgi par sevi, vērs manu uzmanību uz citiem.
Reklāma