Ieva Pētersone
Ar bloknotu un fotoaparātu
18. augustā Helēnas, Lienes, Lienas, Elenas un Ellenas svin savu vārda dienu.
Tādi svētki ir arī Helēnas pilij un Helēnas ielai un visiem, kas tur dzīvo. Bet vispirms par Helēnas pili, par kuru diemžēl līdz šim neko īsti nezināju. Turp es devos kā parasti nūjojot pa parku, tad pa Kolberģa līdz Ozola ielai, pa to līdz Helēnas pilij Ozolu ielā 1. Redzēto iemūžināju. Attēlā- norāde uz Ozolu ielu un mežniecības ēka.
Helēnas pils atrodas Alūksnes pils parka attālākajā nomalē ezera krastā. To Alūksnes muižas īpašnieks barons Arnolds fon Fītinghofs 19.gadsimta nogalē cēlis vedeklai Helēnai kā vasaras muižu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pili savā īpašumā ieguva Alūksnes pareizticīgo draudze, nopērkot to no barona Arnolda fon Fītinghofa. Šobrīd ēku apsaimnieko Alūksnes mežniecība. (avots; interneta resursi)
Gana izpriecājusies par seno pili un Ozolu ielu, devos mājā. Nu bija kārta Helēnas ielai. Es viņu iepazinu kā Komjaunatnes ielu, kuru līdz galam nekad nebiju izstaigājusi, šovasar to beidzot izdarīju, Ieskatījos savas ielas sejā un atklāju līdz šim neievērotas lietas, kurām ikdienā nebiju pievērsusi uzmanību.
Helēnas iela ir skaista un gara iela. Uz Helēnas ielas var nonākt pa daudzām ielām jo tai ir daudz šķērsielu ( attēlos). Tā gadu gaitā ir ap sevi pulcinājusi vairākas šodien zināmas ēkas- veikals “Mego”, pirmsskolas izglītības iestāde „Pienenīte’’, Alūksnes svētā Bonifācija Romas katoļu draudzes nams. Veikals R.D.A. Sena ēka ir Alūksnes Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca.
Pareizticīgo draudze Alūksnē darbojas kopš 1845. gada. Līdz 1848. gadam pareizticībā pārgāja 1663 alūksniešu. 1873. gadā baronese Helēna fon Fītinghofa piešķīra draudzei muižas zemi, bet 1895. gadā tur tika uzcelta baznīca. No laukakmens un ķieģeļiem celtā ēka atspoguļo neoromānikas un bizantiešu stila ietekmi. Ap 1930. gadu draudzē bija 1180 locekļu. Dievkalpojumu noturēja latviešu, igauņu un krievu valodās. Kopš 1998. gada ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.( avots; Vikipēdija)
Helēnas ielas viņā galā Helēnas 86 ir sadales tīkls.(attēlā)
Īpašu vērību gribēju pievērst Helēnas ielas 27.numuram. Jo pati ēka ir interesanti veidota un tāpēc ieskatījos interneta resursos, kur interesantu anotāciju ir devis Alūksnes muzejs- Helēnas iela 27. Augstākā tautskola.
20. gadsimta sākumā latviešos auga neapmierinātība pret ministrijas skolām, arī valdību to darbība neapmierināja, tāpēc Latvijā sāka dibināt tā sauktās “kroņu skolas” ar krievu tautības skolotājiem. Viena no šādām skolām, valdības četrklasīgā augstākā tautskola, 1912. gadā 4. novembrī tika atvērta Alūksnē, Helēnas ielā 27. Pirmais tās vadītājs bija Mihails Mihailovs, bet vēlāk viņu nomainīja Gruševskis, kurš amatu ieņēma līdz skolas reorganizācijai 1918. gadā. Pirmajā mācību gadā 1. un 2. klasē kopā mācījās 37 zēni un 11 meitenes. Jāpiebilst, ka skolā strādāja arī latviešu skolotāji, kā, piemēram, Jānis Zariņš un virspriesteris Andrejs Jansons. 1918. gada 2. jūnijā Alūksnes izglītības biedrība augtāko tautskolu pievienoja proģimnāzijai (O. Vācieša ielā 2a), nosaucot jauno mācību iestādi par virs reālskolu. Fotogrāfijas liecina, ka 1920.- 30. gados ēkā atradās 7. Siguldas kājnieku pulka ambulance. Savukārt vēlāk, kā vēsta 1940. gadu periodika- Valkas apriņķa II iecirkņa nodokļu inspekcija. Padomju periodā ēkā iekārtoti dzīvokļi. Šobrīd ēka ir privātīpašums, kurā atrodas ģimenes ārsta prakse. Senās fotogrāfijas arī apskatījos, bet iemūžināju šodienas ēku, kur kā jau minēts, atrodas dakteres Anitas Muižnieces ārsta prakse.
Ejot, sirdī pirmo reizi sajutu saviļņojumu par savu ielu, par Alūksni, kurai ir Helēnas iela un Helēnas pils. Jo kā teicis Imants Ziedonis- „Iemīlēt var tikai to, ko iepazīst’’.
Domājot par Helēnu interneta dzīles atradu arī Helēnas gliemezi, 2015. 27. Oktobrī par to teikts, ka tas Latvijā esot Akvāriju gliemezis ( foto)
Lai skaistas dienas piedzīvo Helēnas pils un Helēnas iela.
Teksts un foto: Ievas Pētersones /Helēnas ielas iedzīvotāja/
Reklāma