Ieva Pētersone
Pārdomas
Ārā lēni snieg. Ir 14.novembris. Es baudu spirgto gaisu un eju paskatīties, kā izskatās pilsētā, bet galvenais tās apkārtnē, un ar prieku iemūžinu redzēto.
Skatam atklājās ezers, sala, piesniguši koki. Viss ir pienācis tuvu, daudz tuvāk kā vasarā vai rudenī, kad bija lapas. Neviļus pieķēru sevi pie domas, ka uz Alūksni kā tūriste atbrauktu tieši novembrī. Kad esmu izstaigājusi gar ezermalu, pagājusi garām atpūtas vietai “Pie Līkā bērza” un tālāk uz priekšu pa ezermalas taku dodos mājup. Kad tieku līdz muzikālajam tiltam (tā es dēvēju jauno tiltu), tas mani sagaida ar vieglu mūziku, tik vieglu kā baltās sniega pārslas. Mani pārņem īpašs miers un reizē lepnums, ka Alūksnē ir tāds tilts. Ezerā ir dzīvība – peld pīles, gulbji. Daba nav mirusi, tā lēnām iet uz ziemas miegu, lai mostos jaunam pavasarim.
Pagājusi Lāčplēša diena, krāsaina ar labām domām un darbiem apveltīta. Pēc pāris dienām mūsu Latvijai dzimšanas dienu – nu jau 105! Arī man gribas novēlēt mūsu Latvijai daudz, daudz laimes.
Latvijai dzimšanas dienā!
Ar laimes nojausmu sirdī
Es izeju pretī Tev, Latvija!
Mākoņu maliņas pabīdu,
Saulstarus kopā sarīdu,
Lai dienā, kad sveiks Tevi Latvija,
Tu Saulgriežus gaidītu klusi
Un tvīktu tad mulsi jo mulsi.
Tikai neatdod ziemai ko sēji,
Tālajās cerību birzīs.
Tikai neatdod ziemai tās zvaigznes
Kuras maigi plaukstās Tev dus,
Ticība, Cerība, Mīlestība
Lai neizgaist no Tava vaiga!
Tev jāpaliek caur sāpēm un pa dienu kāpnēm,
Lai nenoguruši mēs varētu vēl augt.
Lai vārds ko pasaulei reiz teici
No jauna spētu īstā priekā plaukt.
Lai tautietis aizvien vēl spētu
Tavā priekšā ceļos mesties Latvija,
Lai izsāpētā sāpe toreiz Tīreļpurvā
spētu tautu saliedēt no jauna.
Tu piedzimi ar visām rētām,
Ar mīlestību, kuras dēļ reiz miri
Lai celtos Lāčplēši un Laimdotas
Un gara spēkā Sveiktu Tevi jaunam saullēktam!
DAUDZ LAIMES UN SAULES MŪŽU TEV LATVIJA! DIEVS SVĒTĪ LATVIJU! PIEDOD GRĒKUS UN DOD MUMS VIENPRĀTĪBU TĒVS!
Reklāma