Daudzi no mūsu grupas vēl līdz šim brīdim nespēj aptvert braucienu uz Zviedriju, jo tas šķita kā sapnis. 11. februāra rītā mēs ar autobusu braucām uz Tallinas ostu, lai ar prāmi ‘’Regīna” dotos pāri Baltijas jūrai.
Daudzi no mūsu grupas vēl līdz šim brīdim nespēj aptvert braucienu uz Zviedriju, jo tas šķita kā sapnis.
11. februāra rītā mēs ar autobusu braucām uz Tallinas ostu, lai ar prāmi ‘’Regīna” dotos pāri Baltijas jūrai.
Pēc vakariņām zviedru gaumē nolēmām izbaudīt prāmja piedāvātās izklaides iespējas – diskozālē skatījāmies deju grupas priekšnesumus un klausījāmies dzīvo mūziku jebkurai gaumei. Deju ritmu vadīti, nejutām, ka kuģis manāmi šūpojās. Neizturīgākie ceļotāji sēdēja savās kajītēs, bet mēs izbaudījām dīvainās sajūtas un ar satraukumu devāmies gulēt.
No rīta nekas neliecināja par to, ka naktī būtu pārdzīvota maza vētra.
Stokholmas ostā mūs sagaidīja Sundbibergas skolas pārstāvji, ar kuriem kopīgi tika veidots šis sadraudzības projekts.
Mēs apmetāmies jauniešu viesnīcā “Af Chapman” , kas atrodas Stokholmas centrā. No viesnīcas paveras burvīgs skats uz izgaismoto pilsētas centru un ūdeņiem.
Tajā pašā dienā ar metro devāmies uz Lotģimnāziju Sundbibergā, lai iepazītos ar skolas apkārtni un jauniešiem, kā arī kopīgi pusdienotu skolas ēdnīcā.
Mēs viesojāmies Zviedrijas parlamentā, Sundbibergas pilsētas padomē un Zviedrijas vecpilsētas daļā, kur guvām iespaidus par valsts attīstību. Gandrīz katru dienu bija laiks projekta izstrādāšanai un diskusijām par to, jo šajā braucienā galvenais bija savstarpējā sadarbība.
Nenoliedzami daudziem prieku sagādāja brīvais laiks, ko varēja izmantot pēc saviem ieskatiem. Vairākumam tas bija šopings (no angļu valodas – iepirkšanās).
Preču cenas ir apmēram tādas pašas kā Latvijā, tikai alkohols un cigaretes ir ļoti dārgs prieks, ko var nopirkt īpašos veikalos. Izdevīgi varēja iegādāties apģērbu, jo veikalos bija sezonas atlaides.
Zviedrijā dzīvo dažādu tautību cilvēki, kas ir atšķirīgi. Jaunieši savos uzskatos un rīcībā ir brīvāki, labi pārzina angļu valodu. Starp mums izveidojās draudzīgas attiecības, kas nojauca valodas barjeru, ja kādam tāda bija. Mūsu sadarbība turpināsies, jo apmainījāmies ar e un parastā pasta adresēm. Pēdējā kopīgajā vakarā skumjas bija manāmas gan zviedru, gan latviešu jauniešu acīs. Viņiem iepatikās mūsu priekšnesums – “Šveika” deja un mums viņu nacionālo svētku interpretējums ar šova elementiem.
Atpakaļceļā devāmies ar jau pazīstamo “Regīnu”, taču šoreiz jūra bija mierīga, un visi varēja lustēties bez šaubām.
Zviedrijā nav labāk vai sliktāk, tur ir citādāk.
