Atrašanās vadošā amatā, domājams, ir patīkama. Tā sniedz gan katra pašapziņai tik nepieciešamo varas apziņu, gan iespējas piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, gan arī pieklājīgu algu, kas pašreizējos apstākļos nav mazsvarīgi. Iespējams, tieši šīs nianses kalpo par galvenajiem iemesliem, kāpēc tik daudzi šobrīd plēšas par vadītāju krēsliem. Diemžēl vairumā gadījumu nemaz neaizdomājoties, vai spēs tikt galā ar pienākumiem un atbildību, ko uzliek vadītāja amats. Viņiem galvenais ir apziņa par sev vēlamās vietas iegūšanu, bet ne sapratne, ko īsti tas nozīmē un kā jāizmanto.
Protams, gadās arī tādi cilvēki, kuri ar darbiem apliecina sevis atrašanos īstajā vietā, tiekot galā ar sev uzticētajiem pienākumiem atbilstoši tam nepieciešamajām zināšanām un pieredzei. Šā iemesla dēļ pārsteidza Alūksnes novada sociālā dienesta vadītājas vēlme atstāt savu amatu, jo, lai vai kas, bet šis cilvēks manās acīs bija viens no tiem, kas atradās savā īstajā vietā. Nezinu, kas tam kalpoja par galveno iemeslu, bet izskanējušais viedoklis par vēlmi atdot savu vietu kādam, kurš spēs efektīvāk darboties pašreizējos apstākļos, ir apbrīnas vērts.
Neatceros gadījumu, kad vēl kāds būtu tā izdarījis, lai gan uzreiz varētu nosaukt pāris personas, kurām bez ilgas domāšanas būtu bijis jāatsakās no sava amata vai vispār nevajadzētu ķerties tam klāt. Galu galā cieņu un apbrīnu rada ne jau amata nosaukums, bet gan spēja strādāt atbilstoši sev uzticētajiem pienākumiem vai arī, kā šajā gadījumā – drosme atteikties no tā brīdī, kad saproti, ka ir kāds, kurš spētu to izdarīt labāk par tevi.
