Gaujienas pagasta “Lazdiņu” saimnieki Maija un Zigurds Granti ir lielākie cigoriņu audzētāji valstī.
Gaujienas pagasta “Lazdiņu” saimnieki Maija un Zigurds Granti ir lielākie cigoriņu audzētāji valstī. Viņu bioloģiskajā lauku saimniecībā audzē vēl citus veselīgus pārtikas produktus, kas noder un garšo ne tikai pašiem, bet arī draugiem, paziņām un ciemiņiem.
Šogad ir saražots vismaz 300 kilogramu cūkgaļas, septiņas tonnas piena un astoņas tonnas cigoriņu sakņu. Lielākā cigoriņa sakne citugad svērusi vairāk nekā divus kilogramus, bet šajā sausajā vasarā baltiem, gariem burkāniem līdzīgās saknes bija mazākas, tāpēc saimnieki tās dēvē par “zīmuļu kolekciju”. Nav lielākā kafijas noņēmēja
Pēc cigoriņu kaltēšanas paliek apmēram piektā vai sestā daļa no ražas, tātad būs vairāk par tonnu. Par kilogramu rūgto sakņu maksā 56 santīmus, ja pēc produkcijas ierodas “Lazdiņās”. “Nekaltētus cigoriņus nekur nepieņem. Tukumā ir cigoriņu kafijas ražotne, bet pēc privatizācijas radušās grūtības realizēt produkciju. Nestrādā vairs Rēzeknes piena kombināta iebiezinātā piena gatavošanas līnija, kam vajadzēja vismaz 30 tonnu kaltētu cigoriņu gadā. Tagad veikalos pārdošanā ir parādījusies ukraiņu cigoriņu kafija. Citās valstīs pēc Černobiļas katastrofas ukraiņu produktus neiegādājas, un arī pie mums tie nav iecienīti,” norāda Z.Grants.
Viņš cigoriņus audzē ilgāk nekā 10 gadus. Pērn Latvijā palielinājās šīs kultūras audzētāju skaits, tāpēc subsīdijas par hektāru bija mazākas. Citādas subsīdijas “Lazdiņu” saimnieki nesaņem, jo ir noteikts, ka tad vajadzīgas vismaz piecas govis un lielāka citu kultūru platība.
Pārdošanai fasēs maltus cigoriņus
“Lazdiņās” audzē ‘Magdeburgas’ šķirnes cigoriņus, kam saknes garums ir līdz 30 centimetriem un diametrs apmēram septiņi centimetri. Augam nepieciešama dziļi sastrādāta un trūdvielām bagāta mālsmilts vai smilšmāla augsne. Z. un M. Granti izvēlējušies saimniekot bez ķīmijas, tāpēc zemi rudeņos mēslo tikai ar kūtsmēsliem. Šogad gatavoja arī nātru kompostu, ko izmantoja cigoriņu un lopbarības sakņu mēslošanai. “Iespējams, ka sausuma dēļ liela efekta nebija, bet tomēr labāk varēja uzturēt augus pie dzīvības,” secina Z.Grants.
Cigoriņus sēj maija sākumā. Vasarā irdina rindstarpas, ravē un retina. Saimniece stāsta, ka retināšanā izrautos cigoriņus dod govīm. Tām rūgtie augi garšojot labāk nekā runkuļi. Cigoriņu novārījumu dod dzert teļiem profilaksei pret caureju. Saimnieki sažāvējuši divus maisus ābolu izbarošanai govīm. “Ābolus aplies ar karstu ūdeni un dos lopiem kā dzērienu. Tās ir patiesas rūpes par dzīvnieku labturību,” zemniekus uzslavē Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites uzraudzības inspektors Marģers Kamerāds. Viņš uzsver, ka bioloģiskās saimniekošanas pieredze ir popularizējama.
“Bioloģiskās saimniecības sertifikāts rada iespēju produkciju pārdot zaļajā tirgū. Tiesa, neesam vēl tur bijuši. Sagatavosim maltus cigoriņus fasējumā un tad mēģināsim piedāvāt,” domā Z.Grants. Ja tomēr neizdosies pārdot tik daudz cigoriņu, tad tos izbaros govīm. Protams, tā var iegūt augstvērtīgu pienu, bet tāpēc tā cena nebūs lielāka.
Saimnieki uzsver, ka cigoriņi ir ārstnieciski. Tie satur insulīnu, tāpēc ieteicami diabētiķiem. Tautas medicīnā cigoriņus lieto kuņģa un zarnu trakta slimību, aknu cirozes, žultsakmeņu un liesas slimību ārstēšanā. “Cigoriņu kafijā nav kofeīna, bet tai ir tāds pats tonizējošs efekts,” akcentē M.Granta. “Lazdiņās” cigoriņu žāvēšanai ir kalte. Saimniece uzsver, ka grauzdējot jāuzmanās, lai saknes par daudz nesadedzinātu. Maija mazākās saknes izlasa no pamatmasas, jo tās ātrāk sāk gruzdēt.
Topinambūri ir garšīgāki
Rīgā ir atvērts bioloģiskajās saimniecībās ražotās produkcijas veikals, kurā tirgo ekoloģiski tīrus produktus. “Lazdiņās” izauga apmēram 300 kilogramu tomātu, kas ir sagatavoti dažādos veidos. Pārdot nav atļauts konservētus, bet tikai skābētus un svaigus produktus. Granti var piedāvāt topinambūrus, ko lietot kartupeļu vietā. Tie ir veselīgāki. No Pūres izmēģinājumu stacijas iegādājās 100 kilogramu sēklas, un iestādīja 10 vagas. No tām vajadzētu novākt trīs četras tonnas sakņu, bet tik daudz neizauga.
“Mēs kartupeļus vairs neēdam. Topinambūros nav cietes, bet ir inulīns. Un cukura vietā ir glikoze. Turklāt saknes var ēst nevārītas. Tad tās ir ne tikai vērtīgākas, bet arī garšīgākas. Gatavoju dažādus salātus,” stāsta Maija. Tiesa, kartupeļu ir izaudzis vairāk. Saimnieks uzsver, ka tāda raža vēl nav bijusi. No viena bumbuļa izauga apmēram desmit.
