Kopš pagājušā gada decembra Zeltiņu evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpot sācis mācītājs Jānis Zvirgzdiņš. Aizvadītais gads viņam bijis nozīmīgs, jo absolvēta Lutera akadēmija, iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds teoloģijā, un 2. decembrī viņš ordinēts par mācītāju.
Ar Zeltiņu draudzi
pazīstams kopš studiju laika
Ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Daugavpils diecēzes bīskapa Eināra Alpes lēmumu J. Zvirgzdiņš nosūtīts kalpošanā uz Zeltiņu draudzi Alūksnes novadā un Lejas draudzi Lejasciemā Gulbenes novadā.
“Ar Zeltiņu un Alūksnes puses draudzēm biju pazīstams jau studiju laikā. Jāteic, ka man ir ārkārtīgi liels prieks braukt uz Alūksni un Alūksnes novadu, jo šeit esmu saņēmis patiesu mīlestību no cilvēkiem. Man nav cita ko sniegt pretī, kā vienīgi mīlestība un sirsnība attiecībās, kādās man nācies kalpot. Esmu kalpojis Apes, Gaujienas, Alūksnes, Liepnas, Opekalna un, protams, arī Zeltiņu draudzē, un vienmēr šurp braucu ar prieku. Esmu pateicīgs Dievam, ka šajā laikā esmu iepazinis daudz brīnišķīgus cilvēkus. Biju priecīgs par bīskapa lēmumu, ka viena no draudzēm kurā man būs jākalpo, ir Zeltiņu draudze. Pirms manis to darīja Vilnis Sliņķis, taču daudzo pienākumu dēļ viņš vairs nevarēja vadīt četras draudzes un viņam jāpilda arī prāvesta pienākumi,” stāsta J. Zvirg-zdiņš.
Vajadzīgs stiprinājums ikdienas dzīvē
Viņš atklāj, ka brīdī, kad sācis kalpot par mācītāju, uz dievkalpojumiem sākotnēji nākuši līdz desmit cilvēki, taču pamazām situācija mainās, un prieks, ka dievkalpojumus apmeklē vairāk cilvēku. J. Zvirgzdiņš ir pārliecināts, ka viņiem ir vajadzīgs garīgais, patiesības un mierinājuma vārds, iedrošinājums, stiprinājums ikdienas dzīvē, ko varam saņemt tikai no Dieva.
“Pamazām sākam aktīvi darboties, darām visu, lai baznīca būtu atvērta un cilvēki atgrieztos dievnamā. Darāmā vēl daudz, bet kopā ar Dievu mēs esam ceļā uz to. Zeltiņos ir ļoti skaisti. Dažkārt, sākot kalpošanu jaunā vietā, ir jāsāk ar baznīcas atjaunošanu. Varam būt pateicīgi Dievam, ka Zeltiņos tā ir saglabājusies. Uzskatu, ka Zeltiņu baznīcā ir viens no skaistākajiem altāriem Latvijā. Draudzes priekšniece Dace Mūrniece, uzņēmējs Normunds Grūbe, kas aktīvi darbojas draudzē, Austra Cīmure, kuru vietējie mīļi dēvē par Austriņu, – ļoti sirsnīgs un pretimnākošs cilvēks, iepriekšējie mācītāji – ir daudz darījuši, lai šī baznīca pastāvētu. Protams, ir lietas, kas jāuzlabo, piemēram, būtu jāatjauno griesti. Tie ir nākamie veicamie uzdevumi, tomēr pāri visam ir garīgais darbs, sludinot Dieva vārda patiesību. To arī darām, lai draudzē atgrieztos cilvēki, un tas jau notiek. Esmu izsludinājis apmācības abās draudzēs, un tām var pieteikties līdz 9. februārim. Par kristībām un iesvētībām jaunieši jau interesējas, un par to ir liels prieks,” saka mācītājs.
Vēlas iepazīt vietējos
cilvēkus
J. Zvirgzdiņš atzīst, ka vēl nav “apguvis” Zeltiņus, tādēļ gribētu labāk iepazīt cilvēkus, kas dzīvo un darbojas pagastā, kā arī tikties ar Alūksnes novada domes vadību. Patīkamu pārsteigumu viņš piedzīvojis, vadot Ziemassvētku dievkalpojumu. “Pēc dievkalpojuma lūdzu atsaukties cilvēkus ar skanīgām balsīm, kuri gribētu dziedāt draudzes ansamblī. Esmu priecīgs, ka šo vēsti sadzirdēja Annas pagasta vokālā ansambļa vadītāja Leonora Dambīte. Viņi pieteicās pie mums dziedāt Lieldienu dievkalpojumā, kad būs arī kristības un iesvētības,” teic J. Zvirgzdiņš.
Četrus gadus, kamēr viņš studēja Lutera akadēmijā, J. Zvirgzdiņš kalpoja Gulbenes draudzē. Kā saka pats mācītājs, tai vienmēr piederēs viņa sirds. “Vienīgais, ko es vēlos, lai tas, ko es daru, pagodina Dievu un nāk par svētību cilvēkiem. Esmu saņēmis lielu mīlestību no Alūksnes puses cilvēkiem un man gribas dalīties ar to pestīšanas prieku, ko pats esmu saņēmis no Dieva. Dzīve Dievā ir brīnišķīga! Mēs bieži vien skrienam, bet nezinām, uz kurieni. Kad Dievs ņem mūs savā vadībā, tam ir pavisam cita nozīme un paveras daudz jaunas iespējas. Tikai priecīga un brīva dvēsele var sagādāt prieku citiem. Ar šo pieredzi, prieku un mīlestību es gribu dalīties ar citiem cilvēkiem,” saka J. Zvirgzdiņš.
