Piena iepirkuma cena samazināta par 2 santīmiem.
Piena iepirkuma cena samazināta par 2 santīmiem
Apes zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze atzīst, ka acīmredzot vienīgā iespēja neciest zaudējumus un izdzīvot ir pārdot pienu kooperatīvam “Jaunais piens”, nevis Valmieras piena kombinātam, kā līdz šim.
“Piena kombināts ir paziņojis, ka ar 1.martu pazemina iepirkuma cenu no 25 uz 23 santīmiem par kilogramu, lai gan vēl pirms neilga laika tika solīts cenu samazināt tikai par 1 santīmu. Tas nozīmē, ka, turpinot pienu nodot “Valmieras pienam”, mēnesī zaudēšu apmēram 1000 latu. Arī kooperatīvs pirmo reizi ir samazinājis piena iepirkuma cenu par 2 santīmiem, tomēr tā būs 26 santīmi kilogramā. Tā ir ievērojama starpība,” skaidro A.Bremze.
Izdevumi piena ražošanā palielinās
Zemniekam galvenais ir, ieguldot resursus un darbu, iegūt maksimālu samaksu par savu produkciju. Kāds ir pamatojums iepirkuma cenas samazināšanai, ja piena ražotājiem par degvielu un elektrību ir jāmaksā vairāk? Tomēr piena kombināts var atsūtīt zemniekam līgumu ar noteikto iepirkuma cenu – gribi paraksti, negribi – ne. Tāpēc lielākie piena ražotāji ir apvienojušies kooperatīvā, kas meklē izdevīgāko noieta tirgu.
A.Bremze ir kooperatīva “Jaunais piens” biedrs, tāpēc var diezgan droši teikt, ka pēc mēneša pienu nodos tam. Lai gan nav vēlmes mainīt sadarbības partneri, citu iespēju nav.
Pienu pārstrādei ved uz Lietuvu
A.Bremze spriež, ka daļa Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu bankrotēs. “Ja situāciju centīsies glābt, samazinot piena iepirkuma cenu un nedomās par noieta tirgu ārpus Latvijas, tad nebūs attīstības perspektīvas.
Iespējams, ka uzņēmumus iegādāsies Lietuvas pārstrādātāji vai arī kooperatīvs, kurš jau pērn gatavojās pārņemt Rīgas piena kombinātu”, uzskata zemnieks. Šobrīd “Jaunais piens” un citi pārstrādes uzņēmumi 60 000 tonnu piena izved uz Lietuvu, lai gan Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu jaudas nav noslogotas. Izdevīgāk ir izvest pienu, nevis to pārstrādāt, jo tad nav jādomā, kur likt gatavo produkciju. Turklāt ātrāk var saņemt naudu, lai norēķinātos ar zemniekiem. “Ja piena produkti paliek galvenokārt Latvijā un tiem nav plaša noieta tirgus ārzemēs kā Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem, tad ir saprotams, ka tos neizpērk. Mūsu iedzīvotāju pirktspēja samazinās, jo cenas ir ievērojami lielākas gan pienam, gan sieriem, gan citiem produktiem,” secina A.Bremze.
Sakodīs zobus un izturēs
“Zemnieki saņem subsīdijas, bet tās ir vismazākās Eiropā. Turklāt esam sava veida ķīlnieki, jo esam iegādājušies piena kvotas, kuras jāpilda līdz 2015.gadam. Ja gribu saimniecību attīstīt, tad ir jāsakož zobi un jāiztur, lai nebūtu jāmaksā soda nauda,” norāda A.Bremze. Viņš domā, kā kāpināt piena ražošanu un vienlaikus samazināt izdevumus, lai peļņa nebūtu mazāka un varētu veikt kredīta maksājumus. Zemnieks cer, ka ar laiku gan iepirkuma, gan produktu cenas izlīdzināsies un viss nostāsies savās vietās.
