“Neprotu strādāt pēc komandas. Ja kādam kaut ko no manis vajag, tad jāpasaka laikus,” saka šodienas gaviļnieks, alūksnietis Vitauts Hanzens.
“Neprotu strādāt pēc komandas. Ja kādam kaut ko no manis vajag, tad jāpasaka laikus,” saka šodienas gaviļnieks, alūksnietis Vitauts Hanzens. Vitauts ir Alūksnes komutācijas tehnikas mezglu rūpnīcas priekšnieks.
“Vārdu esmu aizguvis no lietuviešiem. Viņiem ir Vitautas, bet latvieši to ir pārveidojuši par Vitautu. Domāju, ka šis vārds pamazām sāk izmirt. Draugi mani sauc par Viti. Ja kāds uzrunā pilnā vārdā, tas man ir pagodinājums,” stāsta Vitauts.
Vārdadienas Vitauts katru gadu svin kuplā draugu lokā. Jautāts, ko gribētu saņemt šajā dienā, viņš atbildēja: “Mēs visi apzināmies materiālo situāciju un no otra neko daudz negaidām. Draugi dāvina lietas, ko varu izmantot dārzā, jo mans hobijs ir daiļdārzniecība,” viņš saka.
Sevi Vitauts raksturo kā tipisku Jaunavu. “Ar mani nav viegli. Esmu stingrs pedants, kas mīl kārtību, ko prasu arī no otra. Man nav svarīga kvantitāte, bet gan kvalitāte. Labāk vienas dienas darbu veikt trijās dienās, nevis vienā un pēc tam vēlreiz darīt,” uzskata Vitauts.
Agrāk Vitauts daudz ceļoja un aktīvi nodarbojās ar kalnu tūrismu. Uzkāpts visos Krievijas kalnos – Pamirā, Kaukāzā, Karpatos. Tagad viņa hobijs ir daiļdārzniecība. “Par mani var pasmieties – labāk roku dārzā zemi nekā remontēju auto. Vairums vīriešu aiziet uz garāžu un nenāk atpakaļ tik ilgi, kamēr sieva nav dārzu sastrādājusi. Es labāk sapelnu naudu un uzticu auto meistaram. Mīlestība pret puķēm man ir iedzimta no krusttēva. Mīļākās puķes ir rozes, jo tās man ir sniegušas vislielāko gandarījumu. Pie dārza sienas ir četrus metrus augsts rožu krūms, un zinu, ka nevienam tāda nav,” viņš atzīst.
