Puiši regulēt zobus nāk vairāk nekā meitenes – šāds sertificētas ortodontes Irēnas Grundīzes paziņojums mani mazliet pārsteidz. Toties nereti tieši sievietes pēc 30 izlemj beidzot īstenot pusaudžu gadu sapni, tikt pie skaista smaida un sākt jaunu dzīvi. Ne jau tikai estētisku apsvērumu dēļ cilvēki vēlas “pārvietot zobus”, tas ir nepieciešams arī vispārējai veselībai – pareizai elpošanai, gremošanai un veiklai runai.
Nepietiek zobiem uzlīmēt breketes, jārēķinās, ka ārsts jāapmeklē ik mēnesi. Augšanas spēks ir liels, kāda brekete var atlīmēties. “Ja nav ļoti smags gadījums, pietiek ar ārstēšanu astoņu mēnešu, gada garumā un četriem lokiem. Sarežģītākos gadījumos nepieciešams nomainīt vairākus lokus,” stāsta ortodonte.
Platīte ir lētāka – pārdesmit latu. Vēl lētāks ir mēģinājums ar saldējuma kociņu lēnām, bet regulāri “iešūpot” uz iekšpusi vērstu zobu īstajā vietā, kamēr vēl visi zobi nav sanākuši, taču tas ir pavisam avantūristisks pasākums.
Risina pamatproblēmu
Regulēt zobus var jebkurā vecumā, ja vien smaganu veselības stāvoklis to atļauj un vispirms nav jānovērš citas problēmas, kas ietekmē sakodiena veidošanos. Piemēram, palielinātas aizdegunes mandeles bērniem traucē elpošanu, mute arvien atvērta, tas neļauj veidoties pareizam sakodienam, atrofējas atsevišķi sejas muskuļi. Ielaistos gadījumos bērnam vispirms būs jāmācās pat pareizi elpot caur degunu, “dzīvot ar aizvērtu muti”, līdz varēs ķerties pie zobu regulēšanas. Tāpat arī nopietnu žokļa deformāciju gadījumā vispirms jārisina pamatproblēma, iespējams, ar ķirurģisku iejaukšanos.
Ir gadījumi, kad jāregulē jau piena zobu sakodiens, taču Latvijā obligāta zobārsta apskate ir tikai septiņu gadu vecumā, gatavojoties mācībām pirmajā klasē. Labi, ja vecāki iepriekš paši interesējušies, notvēruši kādu problēmu pašā iedīglī. Zobārsta iespējas veikt rūpīgu apskati ir atkarīgas arī no bērna uzvedības, tāpat kā tālākais ortodonta apmeklējums – no vecāku uzņēmības.
Var būt arī otrādi – nevis citas problēmas izveidojušas nepareizu sakodienu, bet neglīti zobi ir iemesls mazvērtības kompleksiem un psiholoģiskam diskomfortam. Vērts parēķināt, vai vieglāk nav izlabot smaidu, nevis tam upurēt dzīves kvalitāti.
Pagaida žokli izaugam
“Atved bērnu maiņas sakodienā, kad varētu izraut traucējošo zobu un diezgan vienkārši pārējos pieregulēt ar platīti, bet bērns nepiekrīt zoba izraušanai. Vēlāk tik un tā būs jānāk un jāregulē daudz nopietnāk,” novērojusi I. Grundīze. Liela nozīme ir prasmei pārliecināt bērnu vai pusaudzi ievērot ārstēšanas nosacījumus, bet to veiksmīgi var kompensēt breketes – tās pats neizņemsi un kabatā nepaslēpsi. Breketes gan parasti liek, tikai sākot ar 12 līdz 14 gadu vecumu, kad nomainījušies piena zobi un žoklis vairs neaug.
Platīte, stīpiņa pāri visiem zobiem arī ir vajadzīga lieta, kamēr zobi vēl nav nomainījušies un ir jāpieregulē. Taču noregulēt ideāli taisnu zobu rindu tikai ar platītēm izdodas reti un tikai vieglākajos gadījumos: tās iedarbojas tikai uz vienu, divām plaknēm, kamēr breketes – uz visu zoba korpusu un spēj to pagriezt, kā vien nepieciešams, augšanas spēkus novirzot tieši tajā virzienā, kur korekcija nepieciešama. Reizēm metodes tiek kombinētas – izņemama plate tiek lietota arī pēc tam, kad breketes savu darbu ir paveikušas, lai noturētu un nostiprinātu rezultātu.
Plusi un mīnusi
“Priekšroka tomēr ir fiksētai aparatūrai – rezultāti ir labāki, jo iedarbība ir regulāra, nepārtraukta. Taču nepieciešams ievērot arī īpašu higiēnu,” atgādina ārste. Zobu kopšanas līdzekļi šajā laikā ir ar paaugstinātu fluora saturu, nepiecieša-mas īpašas birstītes, lai, noņemot breketes, ar emalju viss būtu kārtībā.
Breketes ir salīdzinoši ilgs un dārgs “pasākums” – augšžokļa korekcija izmaksā, sākot no 400 latiem.
