Cilvēki bieži ārstējas paši, dzerot antibiotikas vai lietojot citus spēcīgus medikamentus, kā arī maldīgi cenšas atšķirt saaukstēšanos no vīrusiem. Vīrusi un saaukstēšanās nav viens un tas pats.
Cilvēki bieži ārstējas paši, dzerot antibiotikas vai lietojot citus spēcīgus medikamentus, kā arī maldīgi cenšas atšķirt saaukstēšanos no vīrusiem.
Vīrusi un saaukstēšanās nav viens un tas pats. Saaukstēšanās, tāpat kā pārkaršana, nav slimība, tā tikai pazemina ķermeņa imunitāti. 80 līdz 90 procentos gadījumu cilvēks saslimst ar kādu no vīrusiem, kas pastāvīgi mājo mūsu vai jau saslimuša cilvēka mutes dobumā un elpošanas ceļos. Pārējos gadījumos saslimšanu izsauc dažādi citi mikrobi.
Svarīga ir profilakse
Saaukstēšanās slimību izplatības laikā, braucot transportā, ieteicams turēt mutē kādu sūkājamo medikamenta tableti, kam ir dezinficējoša iedarbība, – “Neoangīnu”, “Dekatilēnu”, “Faringoseptu”, “Falimintu” – vai košļājamo gumiju. Pēc uzturēšanās sabiedriskās vietās skalojiet muti un degunu ar krāna ūdeni. Mājās skalojiet ar sālsūdeni un vairākas reizes dienā tīriet zobus – zobu pastai ir dezinficējoša iedarbība.
Lietojiet pārtikā augus un dārzeņus, kam piemīt dabiskās aizsargvielas, – sīpolus, ķiplokus, ziedputekšņus un citu. Aptiekās ir ķiploku ekstrakts, tomēr tā iedarbība nav tik efektīva kā ķiplokam. Lietojiet ikdienā antioksidantus, arī
C vitamīnu (pusgramu dienā).
Iedarbīgs medikaments imunitātes paaugstināšanai (bez receptes) ir “Imunāls” jeb no eihinācijas (ārstniecības auga) gatavotas tabletes vai tinktūra. Tāpat iedarbīgs preparāts ir “Bronhomunāls”, kas gatavots no nonāvētām baktērijām, pret kurām, uzņemot nelielās devās, organisms izstrādā pretvielas (vajadzīga ārsta recepte).
Veselīgs dabas produkts ir medus un citi bišu preparāti, tāpēc ieteicams muti skalot ar propolisa izstrādājumiem. Organisma pretestības spējas noteikti paaugstina bišu māšu peru piens jeb tabletēs – “Apilaks”. Vērtīgi ir ziedputekšņi, kas būtu jāēd vienu tējkaroti dienā. Svarīgi turēt siltas un sausas kājas. Tāpat jāsargā galva, kas ir labi apgādāta ar asinīm un ir mūsu organisma “radiators”. Ja galva tiek dzesēta, asinis atdod daudz siltuma un var pastiprināti atdzesēt ķermeni.
Ja esat saslimis
Aplama rīcība ir bez ārsta ziņas dzert antibiotikas. Cilvēki, paši izvēloties lietot antibiotikas, 80 procentos gadījumu kļūdās. Antibiotikas radīja cilvēcei lielas iespējas izveseļoties un izdzīvot mikrobu infekciju gadījumos, taču esam šo zinātnieku, dabas un Dieva dāvanu nelietīgi valkājuši. Antibiotikas lieto gan nepareizās (mazās) devās, gan tad, kad nevajag, tādējādi mikrobi lēnām pie antibiotikām pierod, un tās vairs nelīdz. Piemēram, vairs nepalīdz tās antibiotikas, kuras cilvēka organismam bija efektīvas pirms dažiem gadu desmitiem. Tāpēc sintezē arvien jaunas antibiotikas, kuras ir toksiskākas un cilvēka organismam kaitīgākas (piemēram, iznīcina zarnu floru). Vīrusi ir mikrobi, pret kuriem antibiotikas vispār nedarbojas!
Temperatūra vajadzīga!
Saaukstēšanās vīrusi vislabāk iznīkst vidē, kur temperatūra ir virs 38 grādiem. Tas nozīmē, ja temperatūra paaugstinās līdz 38 grādiem, tad drīz būsiet vesels! Kļūda ir censties pazemināt temperatūru. Tas attiecas arī uz bērniem, kuri augstu temperatūru pārcieš daudz labāk nekā pieaugušie. Bez ārsta rekomendācijas nevajadzētu dzert aspirīnu, ibuprofēnu, tailenolu vai paracetamolu, kuri ir ļoti populāri. Tie gan pazemina temperatūru, bet neveicina izveseļošanos.
Ir aktivizējusies vīrusu saslimšana, kurus tautā sauc par “vēdergripu”. Cilvēkam ir gan temperatūra, gan kaulu “laušana”, gan slikta dūša un vēdera sāpes, pat caureja. Parasti “vēdergripa” pāriet trīs dienu laikā. Ja ir 38 grādu temperatūra un liels sagurums, tad vīrusa infekcija organismā ievadījusi daudz indes. Kādu laiku organismam jābūt miera stāvoklī. Ja slimību centīsieties “izpērt ārā” pirtī vai “izsaldēt” āliņģī, var piemeklēt smagi sirds muskuļu bojājumi (pat jauniem un spēcīgiem organismiem), kas mēdz novest pie sirds muskuļa iekaisuma vai miokardīta, kā rezultātā var iestāties invaliditāte. Ja vīrusu centīsieties “pārstaigāt”, sevišķi, veicot smagu darbu, bīstami apdraudēsiet sirdi.
Ja iekaisums nepāriet
Vīrusi dažreiz izsauc dziļākus elpošanas ceļu, piemēram, bronhu, iekaisumus. Bet dažreiz vīrusa infekcijai pievienojas baktēriju infekcija. Šādos gadījumos veselības stāvoklis jāizvērtē ārstam.
Ja cilvēks ir slimojis trīs četras dienas un turpina slimot, tad, iespējams, tā vairs nav vīrusa infekcija, tā vietu ir ieņēmušas baktērijas. Teiksim, angīnas visbiežāk izraisa nevis vīrusi, bet stafilokoki vai streptokoki, kas ir spēcīgas baktērijas un pret tām jācīnās ar antibiotikām. Gadījumus, kad jūs ir “apsēdis” vīruss un kad – baktērijas, spēs izvērtēt tikai ārsts. Ja temperatūra nepazeminās (pat ja tā ir neliela), ir nespēks, nogurums un galvassāpes, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
