Turpinās no 20.jūnija. Tomēr Viesturs klusējot turpina sava galda pārkrāmēšanu, un viņa kustības kļūst arvien nervozākas, un Valda nenociešas, pievienodama teiktajam neapmierinātu žestu.
Turpinās no 20.jūnija.
Tomēr Viesturs klusējot turpina sava galda pārkrāmēšanu, un viņa kustības kļūst arvien nervozākas, un Valda nenociešas, pievienodama teiktajam neapmierinātu žestu:
“Nu, paņem to savu telefonu un zvani, ja jau bez zvaniem nespēj uzsākt dienu! Telefons ir tavas jakas kabatā koridorā, tā ka runā vesels! Draudziņš tevi gaida! Esam izbojājuši svētdienas rītu! Kā es ienīstu mūžīgos zvanus, un iezvana melodiju arī esi nomainījis uz drausmīgu – skan kā kara taure! Tas vien jau tracina.”
Viesturs, uzvilcis virsjaku, ar troksni piesit dzīvokļa durvis un iesēžas mašīnā, kas zem loga visu nakti stāvējusi. Valda redz, kā viņš, ērti iezvēlies priekšējā sēdeklī, pacēlis telefonu pie auss, runā. Viņi dzīvo pirmajā stāvā, un var skaidri redzēt, ka Viesturs smaida, ilgi klausās, tad atkal smaida. Tas neizskatās pēc lietišķas dienesta sarunas. Smaids liekas pārāk intīms, un, visdrīzāk, tā var runāt tikai ar sievieti. Saruna nav dzirdama, un Valda atiet no loga: viņa taču nav nekāds spiegs! Labāk vīra emocijas neredzēt. Pacietība un iejūtība ir lietas, ko viņa sevī līdz šim vērtējusi visaugstāk: mieru, tikai mieru! Vēl nekas nav noticis, varbūt tūliņ Viesturs atgriezīsies dzīvoklī un incidents netiks pat pieminēts. Viņa ir gatava asos vārdus aizmirst. Uģis ir pazudis savā istabā, un Valdai neatliek nekas cits, kā samierināties, ka katram šodien ir savi personīgie plāni, un viņas labie nodomi ir izplēnējuši… Trūkst tikai tas, lai viņa sāktu šorīt audzināt arī dēlu. Pamācības un moralizēšana sen vairs puikam neder, kaut gribētos zināt, uz kurieni šodien Uģis gatavojas doties. Izjautāt, kur viņš ies un ko darīs, Valda neuzdrīkstas, tad arī Uģis var aizcirst aiz sevis durvis. Raksturs puikam nav no mīlīgākajiem: tāds pat ātrs kā tēvam, un tēvs šorīt parādīja piemēru.
Ārā iestājies pavasaris un, liekas, katrs stāds, katra, pat visniecīgākā zālīte ir saslējusies pretim saulei, un cilvēks ir dabas daļa, vajadzētu taču šādā dienā baudīt dabu, noreibt no pavasara smaržām un putnu dziesmām. Gaismas pielietā pasaule šorīt ir kā pretstats Āboliņu ģimenes nervozajam noskaņojumam.
“Te tev nu bija: kopīgās brokastis, svētdienas sarunas un ģimenes idilles ilūzija, pastaigas mežā un vakars divvientulībā!” Valda pie sevis pukojas, karstā pannā ieliedama iejaukto pankūku mīklu. Dzīvoklis piesmaržo ar svētdienai raksturīgo aromātu. Ka maltītei pievienosies dēls, ir pats par sevi saprotams, taču, spriežot pēc Viestura saērcinātās rosības, viņam brokastu pankūkas bijušas nebijušas. Viesturs, pat neienācis dzīvoklī, aizbrauc, turklāt uzdodot tādu gāzi, ka mašīna tikpat kā palecas. Valda pietiekami labi pazīst savu pielaulāto, un nojaušams, ka viņš savu svētdienu ir ieplānojis citādāk nekā viņa domāja. Viss, abu savstarpējās attiecības pamazām vien saiet galīgā tūtā.
No drūmām un aizdomu pilnām domām Valdai nav glābiņa. Kādai jābūt viņas pretreakcijai? Kā būtu, ja arī Valda šo dienu pavadītu sev par prieku? Vēl tikai jāizdomā, kāds būtu viņas prieks! Iet pie draudzenes un izklāstīt savas ģimenes nesaskaņas Valda netaisās. Ar tādām runām var piesaistīt neveselīgu klausītājas interesi un tikai izrunāties kā pie psihoterapeita, lai vēlāk nožēlotu emociju uzplūdos savu atklātību. Doties bezmērķīgā pastaigā vienkārši tāpat svaigā gaisā arī nav nekāda gudrā doma. Vientulības sajūta vienalga neatkāpsies, un darīt kaut ko tikai darīšanas dēļ… Droši vien Uģis drīz piesēdīsies pie datora un ienirs interneta pasaulē. Tad jau Valda labāk pati apsteigs dēlu. Draugos palikušas vairākas neatbildētas vēstules, varētu ielūkoties arī iepazīšanās portālā, pārskatīt savus iecienītos blogus. Interneta sarunas Valdu jau sen aizrauj, liekot laikam skriet septiņjūdžu zābakiem. Viņai ir pārsimts virtuālo tā saucamo draugu un vismaz desmit tādu, ko tiešām var uzskatīt par draugiem, ar kuriem varētu sarakstīties pat naktīs, zaudējot laika izjūtu. Nesen draugos viņa bija atradusi savu skolas pirmo mīlestību un paļāvās uz necerēto brīnumu, ko piedāvāja virtuālās attiecības. Tas likās tik satraucoši, kaut gan viņa zināja, ka divas reizes iekāpt vienā upē nav iespējams. Sarakstei un kaut kādai jūtu restaurācijai varēja būt pavisam negaidītas un arī, ar veselo saprātu spriežot, nevajadzīgas sekas. Ja nu Zigurds viņā atsauks sen bijušo neprātīgās jūsmas un iemīlēšanās trakumu? Ko tad? Viņai ir vīrs, dēls. Viņam arī ģimene. Un Valdai ģimene vienmēr likusies svēta. Tagad viņi abi ar Zigurdu ir pavisam citi cilvēki nekā toreiz, savos septiņpadsmit gados. Tomēr Valda nevar nociesties, veidojot saraksti, jo tikpat kā velns viņu dīda atgriezties kaut vai sarunās tur, kur viņa lidoja uz pirmo jūtu spārniem, kas nesa un faktiski nekur arī neaiznesa. Toreiz nebija nekādas attiecību veidošanas pieredzes, un viss beidzās ne ar ko… sīki aizvainojumi sagrauza pirmo jūtu uzcelto dambi. Arī viņa savus pirmos kucēnus – mīlestību bez piepildījuma – bija noslīcinājusi.
Valda draugu portālā reizēm aiz gara laika un ziņkārības ielien iepazīšanās portālā, reizēm sarakstās arī ar virtuālajiem sarunbiedriem, piedalās interešu grupu sarunās par ģimeni un attiecībām. Tomēr portāls kopumā liekas garlaicīgs, jo, cik cilvēku, tik viedokļu, un tikai pa retam izdodas atrast kādu sev derīgu padomu. Gudrie un zinošie jau laikam portālu apmeklē reti vai varbūt neapmeklē nemaz. Viņa nejauši bija uzdūrusies arī biseksuāļu portālam un atradusi kādu partneres meklētāju – Esmeraldu. Viņa sludinājās: “Meklēju sev ļoti meiteni. Esmu forša meiča un meklēju tādu pašu, kura salaiž ar meitenēm un kurai ir vienalga…” Tas neskanēja pievilcīgi. Raupjums un kaut kāda uzspēle lauzās ārā. Tā, pēc ārienes spriežot, bija parasta meitene: asiem, nesievišķīgiem sejas pantiem, bet sakoptu ārieni, ģērbusies tradicionālajās džinsenēs. Kaut kur Valda bija lasījusi, ka lezbietes ir ļoti koptas, akurātas un arī gudras sievietes. Šī droši vien reālajā dzīvē ilgstoši nav spējusi atrast partneri, ja jau palīgā ņēmusi iepazīšanās portālu. Interesanti, kad un kā viņa atklājusi, ka ir citādas seksuālās orientācijas nekā pieņemts? Valda saraksti izvēlējās, lai pieietu tuvāk šai dīvainajai meitenei, lai sīkāk papētītu un apmierinātu savu ziņkārību. Vai šie indivīdi – saprātīgās būtnes – tiešām ir spējīgas mīlēt tikai sava dzimuma personas, un kāpēc tas notiek? Lezbietes un geji sabiedrībā daudziem ir noslēpums, arī Valdai. Dzirdēts par šo fenomenu bija pietiekami daudz, bet iepazīts personīgi… Varbūt šie cilvēki, izejot sabiedrībā, maskējas, nepievēršot sev uzmanību, un tikai guļamistabā ir tie, kas ir. Valda nenosodīja, bet arī neizprata dīvaiņus, kas demonstrēja atklāti praida gājienos savu seksualitāti. Valdu tādā publiskā izrādē sevišķi kaitināja geju izlaidīgās pozas, ciniskie žesti, saskūpstīšanās. Cik tālu izdosies izvilināt Esmeraldas atklātību, un kur būs tā robeža, kurai pārkāpt virtuālajām sarunbiedrenēm varbūt nemaz neizdosies? Varbūt Valdai iet uz pirmo randiņu, tad noņemt masku un atzīties, ka Esmeraldu vienkārši ziņkārības dēļ ir izjokojusi, ka viņa ir parastas orientācijas. Tā būtu maza mācība tai otrai – Esmeraldai – neuzticēties kuram katram virtuālajam draugam! Varbūt Valda ir uzsākusi ļaunu spēli, bet intriga – kā viss varētu beigties – uzdzen azartu. Esmeralda viņai ir jāiepazīst tuvāk. Kas slēpjas aiz parupjās piedāvāšanās pozas? Varbūt arī Esmeralda dzen jokus?
Valda paspēj pie datora pirmā. Uģis neapmierināts norūc, ka tā neesot bijis runāts. It kā pie viņu datora būtu jāpierakstās rindā! Paspaidījis mobilā telefona taustiņus, dēls drīz izslīd pa dzīvokļa durvīm, nosakot, ka esot ar klasesbiedriem sarunāts kaut kur doties. Kas un kur sarunāts, Valda nokavē pajautāt, jo viņas priekšā ir atvērusies virtuālā pasaule: dators maigi dūc, un aicina pa iestaigātām un jaunām takām. Visa pasaule ir Valdas priekšā, un neticami, ka tagad tā liekas maza – maziņa un tik pārskatāma.
Izlasījusi atsūtītos e – pastus, uzrakstījusi nenozīmīgas vēstules draudzenēm, izklejojusies pa draugu fotogalerijām un nokomentējusi dažas tur ievietotās jaunās bildes, Valda ķeras pie diskusiju blogiem. Viņa ir reģistrējusies draugu grupā, kura interesējas par literatūru. Iepazinusies ar citu domām par filmām, grāmatām, Valda uzraksta arī savas domas. Tur tādu čum un mudž. Tās ir vispretrunīgākās: no viscildinošākajām līdz pilnīgi iznīcinošām. Tā sakot, cik cilvēku, tik viedokļu. Šodien Valda draugos Esmeraldu neatrod, jaunu ziņu nav. Laikam viņa ir devusies citās izklaidēs vai nu pie dabas, vai varbūt satikusi sev piemērotu meiteni un aizgājusi uz iepazīšanās randiņu? Uzrakstījusi, ka vēlas iepazīt viņu tuvāk un ka gaidīs vēstulīti, ka pavasaris arī Valdu ir satraucis, viņa iepazīšanās portālu aizver: šodien prāts kaut kā uz garāku saraksti nenesas. Valda izspēlē visas iemīļotās spēlītes. Tas laikam ir aizņēmis daudz laika. Nogurusi un pati uz sevi dusmodamās par tik nelietderīgu laika pavadīšanu, Valda atgūstas jau pēcpusdienā. Sāp galva, un ķermeni pārņēmis gurdums. Labā roka no peles vadīšanas liekas pilnīgi notirpusi un nejūtīga. Liekas, arī kuņģis sakārojies pēc maltītes. Viņa ir aizmirsusi, ka dēls un vīrs kuru katru brīdi var ierasties uz pusdienām. Interesanti, ko dara abi vīrieši? Viņa taču bija pilnīgi aizmirsusies. Valda vispirms zvana dēlam. Telefonā atbild, ka aparāts ir izslēgts vai arī atrodas ārpus uztveršanas zonas. Tas Valdu satrauc. Viņa ir pieradusi, ka pa telefonu var iemantot sirdsmieru, uzzinot, ka ar dēlu viss ir kārtībā. Kur viņš šodien vazājas? Tiešām jau labu laiku viņa maz ko zina par dēla gaitām. Viesturs telefonā atbild, taču viņa balsī nav jūtams optimisms un alkas pēc mājas pusdienām: atbilde ir īsa un balss pat pikta: esot copē. Mājās būšot pavēlāk. Saruna ir tik īsa kā telefona īsziņā. Valda apšauba zvejas variantu, jo vīrs, liekas, aizgāja no dzīvokļa bez makšķernieka ekipējuma. Varbūt viņš savas makšķeres vadā mašīnā? Kāpēc gan tas būtu jāslēpj? Vaicāts, vai nezina, kur ir dēls, viņš atbild noliedzoši. Arī viņi visu dienu nav sazinājušies. Viesturs solās dēlam piezvanīt.
Valda beidzot ķeras pie saviem ikdienas pienākumiem un pagatavo ne nu pusdienas, ne vakariņas, jo nav taču zināms, kad abi vīrieši ieradīsies. Arī veikalā viņa nav bijusi, un ledusskapis ir patukšs. Valdas garastāvoklis ir tuvu nullei gan par pašas pie datora laiku, gan par nerealizētajiem svētdienas plāniem. Rīt ir darba diena un sekos darba nedēļa, parasta un puspelēka. Atkal varēs kalt plānus par nākamo svētdienu, un kur ir garantija, ka ieceres piepildīsies? Viņi taču ir trīs, un katram ir savas intereses un galu galā arī dzīves.
Kad iestājas krēsla, vispirms pārrodas Uģis. Kāpēc nav bijis sazvanāms, viņš nevar paskaidrot. Dienu pavadījis ar klasesbiedriem, spēlējis pie drauga arī jaunas datorspēlītes. Kad Valda ievaicājas, vai tiešām diena likusies tik īsa, ka nav bijis laika piezvanīt, lai viņa neuztrauktos, dēls attrauc: ,,Neienāca prātā, ka tu uztraucies. Man likās, ka tu arī sēdi draugos. Man vajadzēja tev kaut vai uzrakstīt, kur esmu un ko daru, tas būtu super… sazināšanās internetā starp ģimenes locekļiem. Tēvs, starp citu, arī sēdēja internetā. Man liekas, vai visu dienu.
“Kad zvanīju, man viņš teica, ka ir copē. Kāpēc būtu jāmelo?”
“Tu zini, kāda ir viņa cope? Īstajai viņš laikam ir par slinku. Viņi ar čomu spēlē tādu spēlīti, kas imitē makšķerēšanu: ir viss, kas vajadzīgs,gan āliņģi, gan viss ekipējums. Sēdi tikai pie ekrāna un spaidi peli. “Izvilktās zivis” datorā “nosver”, un var pat rīkot sacensības. Vai nav ģeniāla spēlīte? Labāk viņam nesaki, ka es viņa virtuālo zveju tev atklāju. Paķircini, izjautā, kur loms, bet nevelc uz kašķi. Viņš ar datora ir vairāk aizrāvies nekā tu domā. Portatīvais taču viņam mašīnā, nobrauc ceļmalā un sēdi portālā stundām, visa pasaule priekšā. Tu domā, ka viņš tik daudz laika pavada tiešajā darbā? Uzskati, ka neko tev neesmu teicis, domā pati! Es arī vasarā strādāšu un gribu sev portatīvo nopirkt. Tas nemaz nav dārgs. Daudziem čaļiem jau ir, un kāpēc gan ne? Tas ir tik kruti! Es pats nopelnīšu.”
“Kur tad esi nodomājis vasarā strādāt? Pieklājība jau prasītu ar vecākiem apspriesties. Vēl jau neesi pilngadīgs! Kā tērēt esi izlēmis, bet pienāktos vienoties, cik tu kā darba cilvēks esi gatavs tērēt par uzturu un pārējo. Vai par visu atbildēsi pats? Mums katram ir savi plāni…
Turpinājums sekos
