Nekad jau neviens burtiski nav norādījis – tu esi sieviete un tāpēc tev ir citādas tiesības. Klaji par to neviens īpaši necenšas runāt arī tagad, kad sabiedrībā dominē uzskatu un rīcības brīvība.
Nekad jau neviens burtiski nav norādījis – tu esi sieviete un tāpēc tev ir citādas tiesības. Klaji par to neviens īpaši necenšas runāt arī tagad, kad sabiedrībā dominē uzskatu un rīcības brīvība. Diemžēl joprojām nekas nav spējis lauzt sociālisma laikos izveidojušos priekšstatu par sievietes un vīrieša tiesībām. It kā formālās sarunās izskan viedoklis, ka pastāv vīriešu un sieviešu līdztiesība un arī darba tirgū nav vērojama sieviešu diskriminācija, tomēr… Apslēptā formā tā diemžēl pastāv. Atšķirība ir vienīgi tā, ka tagad izveidojušies labvēlīgāki apstākļi, lai sieviete varētu pierādīt sev un citiem, ka spēj darīt ne tikai vispārpieņemtas un tradicionālas lietas – rūpēties par ģimeni un audzināt bērnus.
Viņas lieliski prot vadīt uzņēmumu, darboties politikā un darīt vēl daudzas lietas. Jāatzīst, ka vienai daļai vīriešu tas ir spēcīgs trieciens pašapziņai. Interesanti, kāpēc neviens nekad nav atļāvies paslavēt sievietes par to, ka viņas ir labas sievas un mātes, ka spēj padarīt mājas darbus un vēl būt arī prasmīgas darbinieces darbavietā. Ja agrāk vīrietis pēc darba devās uz bērnudārzu pēc savas atvases vai apmeklēja vecāku sapulci skolā, tad noteikti apkārtējie viņu slavēja: “Redziet, kāds bērniem labs tēvs!”. Kāpēc tagad neviens plaši nediskutē par to, ka zīdaiņa kopšanas atvaļinājumu varbūt vajadzētu piešķirt nevis mātei, bet gan tēvam.
Šonedēļ lielajā presē parādījās publikācija, ka kāda strādniece “Latgales drukā” uzsākusi tiesas prāvu, jo darba devējs viņai samazinājis darba algu, kas vairākas reizes atšķīrās no vīriešu darba algas. Savu iesniegumu tiesā pret darba devēju viņa motivēja ar to, ka darba algas samazinājums saistāms ar to, ka ir sieviete un ka sava dzimuma dēļ tiekot diskriminēta. Viņa nebaidījās, taču arī nebija pārliecināta, ka nepaliks zaudētāja. Viņa rīkojās, jo saprata, ka, neko nedarot, tikai apliecinās, ka ir samierinājusies ar it kā zemāko – sievietes – lomu un ka neko nepanāks. Viņa spēcīgi riskēja, jo aktīvā rīcība varēja ietekmēt darba meklējumus nākotnē.
