Valsts meža dienests (VMD) šogad saņēmis jau vairākus ziņojumus par vilku uzbrukumiem mājlopiem. Visvairāk šādu gadījumu bijis tieši Ziemeļvidzemē un Austrumlatgalē. Kāda situācija ir pie mums, vai arī mūsu iedzīvotājiem vajadzētu uzmanīt savus mājlopus no plēsēju uzbrukumiem? Un ko darīt, ja savā saimniecībā pamanītas aizdomīgas pēdas? Turklāt ne tikai vilki ir aktīvi, bet tuvākajā apkaimē manīti arī lāči.
Ja pamana vilka pēdas, jāziņo medniekiemLaimonis Kļaviņš, VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos
“Nevarētu teikt, ka šogad ir lielāka plēsēju aktivitāte – tas tā notiek katru gadu. Plēsēji uzbrūk visu laiku, vasarā vairāk tiek plosīti arī mājlopi. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā šogad ir bijuši divi gadījumi, kad vilki uzbrukuši mājlopiem, nogalinot deviņas aitas. Diemžēl ne visi ziņo par plēsēju uzbrukumiem. Vilku populācija Latvijā ir stabila un ar tendenci palielināties. Tāpēc katru gadu Latvijā tiek noteikts vilku nomedīšanas limits. Limits ir zinātniski pamatots, un nevajadzētu uztraukties, ka vilki var tikt izmedīti. Cilvēki, kuri uzskata, ka Latvijā vilki tiek medīti par daudz vai ka plēsējus vispār nevajag medīt, ir ļoti tālu no realitātes. Dabā ir vieta visām dzīvajām būtnēm. Medījot plēsējus, mednieki notur līdzsvaru dabā starp plēsējiem un citiem dzīvniekiem. Latvijā noris plēsēju monitorings. Pašlaik, kad ir sniegs, vieglāk konstatēt plēsēju klātbūtni pēc pēdām. Tāpēc ir lūgums medniekiem, konstatējot plēsēju (vilks, lūsis) pēdas, tās nofotografēt, noteikt vietas koordinātes un ziņot mežziņiem.
Arī lācis nav rets gadījums. Pirms kāda laika lācis klejoja Lejasciema apkaimē un izpostīja bišu dravu. Vēl, pirms uzsniga sniegs, tika manītas lāča pēdas arī Jaunannas pagastā. Salīdzinot lāču klātbūtni pirms desmit gadiem un tagad, ir vērojama lāču skaita palielināšanās Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā.
No mūsu valsts nav pretimnākšanas zemniekiem, kā tas ir, piemēram, Igaunijā un citviet Eiropā, kur zemniekiem maksā kompensāciju par cietušajiem mājlopiem. Latvijā šādas sistēmas nav.”
Valsts neizmaksā kompensāciju uzbrukuma gadījumāGunita Virka, Veclaicenes zemnieku saimniecības “Mauriņi” īpašniece“Es atpazīstu zvēru pēdas jau kopš bērnības, jo esmu augusi mednieku ģimenē. Pirms dažiem gadiem, kad mūsu saimniecībā bija aitas, bija liels vilku uzbrukums – tie nokoda 30 mājlopus. Pagājušajā ziemā manīju lūša un lāča pēdas. Ļoti liels mīnuss ir tas, ka vide ir aizaugusi, lauku malas ir nekoptas, kas meža zvēriem ir ērti. Šogad nav manīta lielāka aktivitāte, bet vilku pēdas ir manītas arī tagad. Varētu būt, ka plēsēji pārnākuši no Igaunijas. Vienu varu teikt – lapsu gan ir par daudz.
Esmu bijusi Zviedrijā, kur valsts finansē speciālus elektriskos ganus. Tad gan mājlopi ir pasargāti. Latvijā saimniekiem vienīgais, ko ieteikt, ir lopiņu iedzīšana kūtī. Manuprāt, mūsu valstī būtu vairāk jāpadomā, kā palīdzēt zemniekiem. Mums nav nekādu kompensāciju, ja notiek šādi uzbrukumi. Vienīgi, ja saimnieki apdrošinājuši savu ganāmpulku, tad gan ir iespēja atgūt naudu.
Ja liellopi ganās lielos baros, tad viņi sevi var arī nosargāt. Arī mums ir bijis gadījums, kad plēsēji apciemoja mājlopus, bet nelaime nenotika – vilki aizgāja tālāk savu ceļu. Šogad pie mums no patversmes nonāca suns, kurš ir liels palīgs, jo ļoti uzmana apkārtni.”
Uzbrūk arī suņiemAldis Bricis, VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis“Kopš 1.decembra mūsu teritorijā jau ir nomedīti seši lūši. Tagad uzsnidzis svaigs sniedziņš, līdz ar to medniekiem būs, ko darīt. Mazāk plēsēju nepaliek, arī vilku ir ļoti daudz, un tie uzbrūk ne tikai mājlopiem, bet arī suņiem. Es ieteiktu saimniekiem savus mājlopus pa nakti dzīt kūtī, jo tikai tā var nosargāt ganāmpulku. Protams, ir variants arī uzstādīt elektrisko ganu, bet tad tam jābūt pamatīgam, jo ar vienu drāti nepietiks. Vilki ir ļoti viltīgi un izveicīgi. Vietējie mednieku kolektīvi vienmēr ir atsaucīgi, un, ja kāds pamana plēsēju pēdas, par to vajadzētu ziņot. Iedzīvotāju sirdsmieram varu teikt – nav bijis, ka mūsu novadā plēsējs uzbruktu cilvēkiem.”
