Aizdos vai neaizdos? Liekas, šis ir galvenais jautājums, kas izšķirs mūsu visu “būt vai nebūt”. Vismaz tā var secināt, sekojot informācijai masu saziņas līdzekļos. Ekonomikas eksperti atzīst, ka bez 200 miljonu latu aizdevuma būtu grūti, lai gan Eiropas Komisija savu atbalstu -1,2 miljardus latu – neliedz.
No nākamā gada paredzēts ar nodokli aplikt dividendes un kapitāla pieaugumu, kā arī tiks lemts par izmaiņām nekustamo īpašumu nodoklim. Taču pagaidām nekas nav darīts, lai to varētu īstenot. Tieši vilcināšanās un rīcības trūkums, īstenojot reformas, neapmierina fonda pārstāvjus. Tikpat neapmierināti varam būt visi, jo nav jūtams valsts atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Ne tikai izdevumu samazināšana, bet arī ražošana vajadzīga ekonomikas stabilizēšanai. Turklāt Valsts aģentūru samazināšana (beidzot!) notiek vairāk uz papīra. Ne vienas vien likvidētās aģentūras vietā tiek veidotas valsts SIA, tātad tie paši vēži citā kulītē.
Turpretim pensijas strādājošiem pensionāriem tika nogrieztas tik strauji, ka tagad to izmaksā valda haoss. Diemžēl valdība nemācās no Bosnijas kļūdas, kur samazināja izdevumus uz sociālo maksājumu rēķina un fonda aizdevumu nesaņēma. Varbūt Latvijai fonda aizdevumu kompensētu “Parex bankas” pārdošana, lai atgūtu tajā ieguldītos miljonus. Mēs visi esam maksājuši un maksājam par to pārāk dārgi, bet bankas vadība un tās bijušie īpašnieki katru mēnesi saņem desmitiem un simtiem tūkstošu latu. Kāpēc, par to skaidrību neguva arī Saeimas deputāti.
