Vairāk
nekā puse jeb 55% Vidzemē dzīvojošo vecāku atzīst, ka ir
saskārušies ar situācijām, kad nezina, kur atrodas viņu atvases,
jo ar viņām nav iespējams sazināties. Savukārt drošības riski,
kas, domājot par bērnu drošību, vecākus – vidzemniekus uztrauc
visvairāk, ir svešinieku radīti apdraudējumi, bērnu pārgalvīgie
lēmumi, kas vairumā gadījumu saistīti ar noteikumu neievērošanu,
un noklīšana sabiedriskās vietās, liecina mobilo sakaru operatora
BITES un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās
aptaujas* dati.
Bērni
ir ļoti aktīvi un zinātkāri. Viņi uztver pasauli savādāk nekā
pieaugušie. Tieši tāpēc vecākiem, runājot ar atvasēm par
dažādām tēmām, tostarp personīgo drošību, nereti šķiet, ka
bērni viņus nedzird. Tomēr mācīt bērnus atpazīt dažādus
drošības riskus un pareizi rīkoties, nokļūstot bīstamās,
bailīgās situācijās, ir ļoti svarīgi.
Jautāti,
kā ikdienā rūpējas par bērnu drošību, Vidzemē 76% vecāku
atzīst, ka preventīvi māca bērniem, kā identificēt dažādus
drošības riskus un kā no tiem izvairīties. Piemēram, kā
rīkoties situācijā, kad svešinieks aicina doties līdzi, cik tālu
drīkst doties ārpus mājas, ko darīt, ja esi apmaldījies u.c.
Savukārt 72% respondentu māca atvasēm arī to, kur un kā vērsties
pēc palīdzības dažādās situācijās, piemēram, piezvanīt 112,
uzrunāt garāmgājējus u.tml.
“Lai
bērni sadzirdētu vecākus un atcerētos dzirdēto, tas ir jādara
gudri. Ar mērķi aktualizēt bērnu drošības jautājumus, kopā ar
Valsts policiju un psihologiem vēlamies aicināt sabiedrību
paskatīties uz drošību no bērnu skatu punkta. Tas ir īpaši
svarīgi vasarā, kad bērni vairāk laika pavada savā nodabā,”
norāda BITES Mārketinga direktore Diāna Šmite.
Bērni
rīkojas spontāni un ir viegli ietekmējami
Psihologi
norāda, ka bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem raksturīga vēlme
ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī pašiem visu izmēģināt un
piedzīvot. Šajā vecumā bērni ir arī viegli ietekmējami, tāpēc
viņiem nepieciešama pastiprināta uzraudzība.
“Mēs,
vecāki, bieži aizmirstam, ka bērni nav mazi pieaugušie. Viņu
domāšana un uzvedība dažādos vecumposmos atšķiras. Taču to
lielā mērā ietekmē vecāku attieksme, kā arī vienaudži.
Piemēram, bērns, kurš ikdienā saņem maz uzmanības – kuru
slavē maz, bet strostē regulāri, drīzāk pakļausies cilvēkiem,
kuri viņu slavē, uzmundrina, nekā bērns, kurš ikdienā saņem
atzinību un uzmanību pietiekami,” skaidro bērnu psiholoģe Inese
Elsiņa.
Bērni
mācās no reāliem piemēriem
Eksperti
norāda, ka, runājot par drošību, ir jāatceras, ka bērni dažādas
lietas vislabāk apgūst caur praksi, nevis teoriju, tostarp spēlējot
spēles un pildot uzdevumus. Tāpēc vecākiem ikdienā ir jārāda
atvasēm savs pozitīvais piemērs – braucot ar riteni, vienmēr
jālieto ķivere, iela jāšķērso tikai tam paredzētajās vietās,
ar vērtīgām lietām nav jālielās publiski u.tml. Tajā pašā
laikā nav vēlams izmantot iebiedēšanas politiku, jo ar to var
panākt pretēju efektu.
“Piemēram,
daudzi vecāki pieļauj nopietnu kļūdu, draudot bērniem
situācijās, kad viņi neklausa, ar policistu, kurš atnāks un
aizvedīs blēņdari prom uz mežu. Bērniem ir jāmāca, ka
policists ir draugs un palīgs, kuram var un vajag uzticēties, lai,
nokļūstot bīstamās situācijās, viņi nebaidās vērsties pie
likumsargiem un lūgt palīdzību,” uzsver Valsts policijas
Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Tehnoloģijas
atvieglo bērnu pieskatīšanu
Vecākiem
nav iespējas būt līdzās atvasēm 24 stundas diennaktī, tāpēc
viņi meklē iespējas parūpēties par bērnu drošību attālināti.
Piemēram, 60% aptaujāto vecāku Vidzemē
atzīst, ka justos ievērojami drošāk, ja vienmēr zinātu, kur
konkrētajā brīdī atrodas viņu atvases.
“Pasaule
kļūst aizvien dinamiskāka, tāpēc drošības risku kļūst
vairāk, attiecīgi – ar preventīvu bērnu izglītošanu vairs
nepietiek. Domājot par bērnu drošību, ir jāmeklē kompleksi
risinājumi. Šeit var lieti noderēt mūsdienu tehnoloģijas,
piemēram, bērnu drošības pulksteņi,
atslēgu piekariņi un mobilās aplikācijas, kurās iestrādāta
izsekošanas funkcionalitāte, tāpēc atvases ikdienas gaitām var
sekot attālināti. Šādus risinājumus
bērnu pieskatīšanai izmanto katrs ceturtais aptaujātais, bet 55%
vidzemnieku atzīst, ka labprāt tās izmēģinātu,”
norāda Šmite.
Novērojumi
liecina, ka pirmskolas
un sākumskolas pirmo klašu skolēnu vecāki biežāk dod priekšroku
bērnu drošības pulksteņiem. Piemēram, “MyKi Touch” un
“GizmoPal 2”, kas ļauj noteikt bērna atrašanās vietu
reāllaikā īpaši šim mērķim paredzētā mobilajā aplikācijā
un nodrošina saziņu – iespēju zvanīt, sūtīt balss paziņojumus
vai ārkārtas situācijās nospiest SOS pogu. Savukārt
pusaudžu vecāki biežāk izmanto mobilās aplikācijas, piemēram,
«Family Tracker» vai «Family Locator», kas ne vien nodrošina
bērnu un vecāku saziņu tiešsaistē, bet arī ļauj noteikt bērna
mobilā telefona atrašanās vietu kartē.
Kopumā,
neraugoties uz iespējām, ko nodrošina modernās tehnoloģijas, ir
svarīgi ņemt vērā, ka tās kalpo kā sava veida “roku
pagarinājums” vecākiem. Proti, dažādi tehnoloģiski risinājumi
bērnu attālinātai uzraudzībai ir efektīvi vien tad, ja tiek
apvienoti ar zināšanām!
*
Aptauja
veikta sadarbībā ar «Norstat Latvija» 2018.gada jūnijā,
aptaujājot 515 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir bērni vecumā no
5 līdz 10 gadiem.
