VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valsts galveno autoceļu bīstamo
posmu un krustojumu jeb “melno punktu” jaunākajā kartē, par bīstamām
atzītas 48 vietas, kas ir divas reizes mazāk nekā iepriekšējā periodā,
ceturtdien žurnālistiem pastāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis
Lange.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vairākās bīstamajās vietās jau ir ieplānoti pārbūves darbi vai satiksmes organizācijas izmaiņas.
Tāpat Lange skaidroja, ka 13 vietā, kas tika atzītas par “melnajiem
punktiem” iepriekšējā triju gadu periodā, proti, 2014.-2016.gadā, ir
veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi bez posmu pārbūves, bet 46
vietās – ir veikta ceļu posmu pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts
fotoradars.
“Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai negadījumu skaitu mazinātu, lai
autovadītāji un gājēji varētu droši piedalīties satiksme,” teica LVC
valdes priekšsēdētājs.
Savukārt LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris
Zaļaiskalns stāstīja, ka lielākā “melno punktu” koncentrācija ir
Pierīgā, un parasti ceļu satiksmes negadījumi notiek autobraucējiem
veicot neatļautus manevrus.
“Melno punktu” kartes tiek veidotas ik pēc trim gadiem atbilstoši
Eiropas Komisijas (EK) direktīvai. Šīs kartes tiek ņemtas vērā, plānojot
satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā periodā – no 2014.gada līdz 2016.gadam –
par “melnajiem punktiem” uz Latvijas ceļiem tika atzītas 99 vietas.
