Šogad valsts mežā fiksēti kopumā 89 ugunsgrēki, un 34 no šiem
gadījumiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas
pazīmes, aģentūra LETA uzzināja AS “Latvijas valsts meži” (LVM).
Ļaunprātīgi izraisītajos ugunsgrēkos nopostīti 17 hektāri meža.
“Cilvēku rīcības iemesli šādu postījumu nodarīšanai nav saprotami,
tas ir noziegums pret mežu, īpaši ņemot vērā, ka sausā laika dēļ
patlaban ir ļoti augsta ugunsbīstamība,” norādīja LVM vecākais meža
eksperts Kaspars Riže.
Lielākajā valsts daļā patlaban noteikts augstākais jeb piektās klases ugunsbīstamības līmenis.
Uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā
skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka
vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.
Visvairāk meža ugunsgrēku līdz šim fiksēti Dienvidlatgales
mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža,
savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns
skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.
Kopumā VMD visā Latvijas teritorijā šogad reģistrējis 366 meža
ugunsgrēkus, un uguns skartā meža zemes platība ir sasniegusi 230,2
hektārus, tajā skaitā jaunaudzes degušas 106,6 hektāru platībā.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds
Jaunķiķis aģentūru LETA informēja, ka patlaban gandrīz visā Latvijas
teritorijā meža ugunsbīstamības kompleksais rādītājs sasniedzis piekto
klasi, kas liecina par īpaši augstu ugunsbīstamību mežos.
“Gandrīz visur ir ļoti augsta ugunsbīstamība, izņemot Madonas, Gulbenes un Alūksnes
novadu, kur ir ceturtā klase, kas atbilst augstam ugunsbīstamības
riskam mežā. Savukārt trešā klase noteikta nelielā daļā Liepājas novada,
kā arī Kolkas ragā,” sacīja Jaunķiķis.
Kā ziņots, 2.maijā Latvijas mežos sākās ugunsnedrošais laikposms, kas parasti ilgst līdz rudenim.
Ministru kabineta izdotie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka meža
ugunsnedrošo laikposmu visā Latvijas teritorijā nosaka un izsludina VMD.
Pašvaldības pēc saskaņošanas ar VMD attiecīgajā administratīvajā
teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.
Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts kurināt ugunskurus mežā un
purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos
ārpus šīs vietas. Arī šādās vietās aizliegts atstāt ugunskurus bez
uzraudzības – ugunskura vieta jāatstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana
pilnīgi beigusies. Tāpat meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts nomest
mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus
sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, veikt mežā un purvos
spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot
atbilstoši ierīkotas vietas.
Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu var piemērot gan
administratīvo atbildību, gan arī kriminālatbildību. Fiziskas personas
var sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskās personas –
ar naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Kriminālatbildība iestājas par tīšu
un ļaunprātīgu meža dedzināšanu.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Latvijā vienā meža
ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji aptuveni 1,3 hektārus meža
platības. Savukārt ugunsgrēku dēļ mežam tiek nodarīti zaudējumi vidēji
ap 425 000 eiro gadā.
