Vidzemes
plānošanas reģiona rosināts, pirmo reizi kopš pirmās latviešu
valodā izdotās pavārgrāmatas “Tā pirmā pavāru grāmata, no
vāces grāmatām pārtulkota” iespiešanas 1795. gadā, ir veikts
tās pilna apmēra pārveidojums latviešu valodā no vecās drukas
jeb fraktūras uz jaunās ortogrāfijas formu. Tas tapis, pateicoties
Dr. philol. Egitai Provejai, Ventspils Augstskolas docentei.
Pārveidojums šobrīd ir pieejams plašai auditorijai elektroniski
šķirstāmā versijā Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa
vietnē www.vidzeme.lv,
kā arī digitālajā platformā https://issuu.com.
Līdz
šim pavārgrāmatas oriģināls bija pieejams pētniekiem vien divos
eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un
rokrakstu nodaļā. Līdz ar publiski pieejamu publikāciju ar
senajām ēdienu receptēm varēs iepazīties ikviens gastronomijas
interesents. Pārveidojot grāmatas tekstu no fraktūras mūsdienu
rakstībā, filoloģe E. Proveja ir saglabājusi tulkotāja K.
Hardera lietoto oriģinālo izteiksmes veidu. Teksta labākai
uztveramībai tas pielāgots mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas
un interpunkcijas normām. Pavārgrāmatas teksts līdz ar to ir
kļuvis raitāk lasāms un saprotamāks. Savukārt mūsdienās svešie
un retāk zināmie vārdi un vārdu savienojumi apkopoti
pavārgrāmatas pielikumā iekļautajā vārdnīcā.
Publicētais
pavārgrāmatas pārveidojums ļauj pievērst lielāku uzmanību arī
pašam grāmatas sastādītājam un izdevējam – izcilai 18. gs.
personībai Kristofam Harderam /Christoph Harder/ (1747 – 1818).
Vidzemē, Rubenē, izdotās “Tā pirmā pavāru grāmata”
mūsdienu teksta versiju papildina un ievada literatūrzinātnieka
Paula Daijas pētījums “Kristofa Hardera loma Vidzemes
kultūrvēsturē”, kas tapis pateicoties Valsts kultūrkapitāla
fonda atbalstam. P. Daija ir veicis mācītāja K. Hardera darbības
izpēti, atklājis viņa nozīmīgo devumu Vidzemes un Latvijas
kultūrvēsturē, kā arī vēsturiskā un mūsdienu kontekstā
izvērtējis viņa sastādīto un izdoto pavārgrāmatu.
Kēnigsbergā
dzimušais Rubenes luterāņu draudzes mācītājs K. Harders bija
viens no izciliem apgaismības virziena pārstāvjiem Latvijā, 18.
gs. Tāpat kā, piemēram, Gotharda Frīdriha Stendera darbībā, arī
Hardera centienos svarīga loma bija latviešu kultūras un
izglītības jautājumiem. Daudzās lietās viņš uzskatāms par
“celmlauzi” un jaunu lietu aizsācēju Vidzemē – tas skāra
gan Vidzemes puses folkloras mantojuma apzināšanu, gan arī grāmatu
sarakstīšanu latviešu valodā un to izdošanu rūpēs par zemnieku
izglītību.
K.
Harders bijis pirmais Vidzemē, kurš sastādīja un savā drukātavā
Rubenē 1785. gadā izdeva ābeci latviešu bērniem. Praktiskas
zināšanas vidzemniekiem sniedza arī viņa izdotā “Rēķināšanas
grāmatiņa”. Hardera un Rubenes drukātavas ieguldījums latvieša
apgaismošanā smalkās padarīšanās ir viņa izdotā pavārgrāmata.
Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus un tapa, domājot par
latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm, kuriem tā kalpoja
par palīglīdzekli virtuves darbos.
Pavārgrāmata
pārsteidz ar savu vērienu un apjomu – tajā atrodamas tulkotas
latviešu valodā un apkopotas 414 ēdienu receptes no dažādiem tā
laika pavārgrāmatu izdevumiem vācu valodā, un šeit sastopams
plašs ēdienu klāsts. Grāmatā muižu pavāri reiz varēja lūkot
gan pēc vienkārši pagatavojamu ēdienu receptēm, gan tādām,
kurās lietojamas īpašas izejvielas un sarežģītas tehnikas. Kā
atzīmē P. Daija, tad grāmata ir spilgta ilustrācija rokoko laika
“elegantās pasaules” izsmalcinātībai, kurā ikviena dzīves
joma, ieskaitot kulināriju, varēja pārtapt mākslas formā.
Rubenes
mācītāja K. Hardera sastādītā un izdotā “Tā pirmā pavāru
grāmata” kalpo par iedvesmas avotu projektam – reģionālajam
gardēžu tūrisma ceļam “Taste HansEATica” (projekts “Livonijas
kulinārais ceļš”). Projekta iecere ir tūrisma maršrutā
iepazīstināt ar gardēžu pieturvietām – krodziņiem,
restorāniem, saimnieču virtuvēm, kas piedāvā ceļotājam
vienreizēju iespēju – baudīt ēdienus, kas tapuši, izmantojot
kulināro mantojumu. Tostarp gardēdību Vidzemē popularizēt ļauj
arī senas receptes, kas atrodamas K. Hardera sastādītajā “Tā
pirmā pavāru grāmata” izdevumā.
Pirmās
receptes no pārveidotās senās pavārgrāmatas jau aizceļo tautās.
Martā “Pavāru radošajā mājā” norisinājās meistarklase,
kurā 18. gadsimta receptēs interesantas ierosmes gastronomiskiem
eksperimentiem meklēja restorāna “Restorāns 3” šefpavāri
Ēriks Dreibants, Juris Dukaļskis
un
piecpadsmit Vidzemes novadu restorānu un krodziņu pavāri. Bet
šovasar Vidzemē plānoti četri kulinārie festivāli, kuru viesi
varēs iepazīties ar K. Hardera pavārgrāmatas receptēm, kas būs
publicētas ērti lietojamās recepšu brošūrās un tur sastopamie
ēdieni atspoguļos katra pasākuma īpašo tematiku. Kā pirmie 18.
gs. gastronomijas “pērles” jau novērtēja tie interesenti, kuri
14. jūlijā apmeklēja pirmo no četriem iecerētajiem festivāliem
– Zaubes savvaļas kulināro festivālu.
Projekts
tiek īstenots “Interreg Estonia-Latvia” programmas
ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta
kopējais ERAF finansējums – 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo
autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā
ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
