Risinājumu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā
dēvēto “čekas maisu” publiskošanai bez maksas palīdzējis izveidot kāds
labdaris, izriet no Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas
teiktā intervijā LNT raidījumā “900 sekundes”.
Vaicāta, kā izdevies nodrošināt konkrētās interneta vietnes darbību
bez problēmām, Sprūdža uzsvēra, ka šī vietne ir ļoti maza un nav
sarežģīta, ja to salīdzina ar citām datu bāzēm.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka šos failus bija paredzēts publiskot kā
“pdf” dokumentus Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē. “Bijām ar to
samierinājušies un sākuši darbu šajā virzienā, bet atnāca viens cilvēks
un pateica [..], ja liksiet “pdf”, tad sistēma “nokārsies” pirmajās
desmit sekundēs, bet sabiedrība būs ārkārtīgi nejauka,” klāstīja
Sprūdža.
Šis cilvēks piedāvājis izveidot patlaban pieejamo risinājumu, turklāt to izdarījis bez maksas, teica Arhīva direktore.
Intervijā Sprūdža arī norādīja uz arhīva ēku slikto stāvokli,
uzsverot, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā pēdējo 30 gadu laikā
nav uzcelta neviena ēka arhīva vajadzībām.
No 22 esošajām arhīva ēkām tikai daļa ir celtas tā vajadzībām, bet
pārējās esot steigā pielāgotas 90.gados, turklāt darbi neesot veikti
īpaši kvalitatīvi un jau varot just tā sekas. Pēc viņas teiktā ir
saņemti arī brīdinājumi no Būvniecības valsts kontroles biroja.
Kopā ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem” ir sākts darbs pie
koncepcijas arhīva infrastruktūras attīstībai. Vienlaikus tiek cerēts uz
politisko atbalstu vismaz divu jaunu ēku izbūvei. Esot aprēķināts, ka
esošo ēku savešana kārtībā izmaksātu dārkāk nekā jaunu uzbūvēšana.
Kritiskākais stāvoklis ir Vidzemē, teica Sprūdža. “Alūksnē
šogad mēs dokumentus vairs nepieņemsim, jo mums fiziski nav kur tos
izvietot. Otrs, protams, ir Rīga,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka ne velti
tika prasīti finanšu līdzekļi, lai izveidotu vietu, kur glabāt “čekas
maisus”.
Patlaban arhīvā glabājas 121 kilometrs dokumentu, bet katru gadu klāt nāk 200 000 līdz 300 000, atzīmēja Sprūdža.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka decembrī interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no VDK dokumentiem.
No publiskotajām kartītēm secināms, ka VDK interešu lokā bijis ļoti
plašs personu loks – kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos “čekas
maisos” atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un
zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un
citiem. Tāpat tajos atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim
nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK
dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau
tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
