Pēc ārkārtas pārbaudēm “zaļās” enerģijas ražotnēs atceltas obligātā
iepirkuma atļaujas 27 elektrostacijām, aģentūru LETA informēja
Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrija ir pabeigusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo
energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas tika sāktas
2017.gada oktobrī pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu
koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu
prasībām.
Šo pārbaužu rezultātā ministrija kopumā atcēlusi atļaujas 27
elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma
komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par
aptuveni 391 miljonu eiro.
Attiecīgi 13 elektrostaciju darbībā pārkāpumi nav konstatēti un tās
turpina saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
Vērtējot šo ārkārtas pārbaužu rezultātus, ekonomikas ministrs Arvils
Ašeradens (V) uzsvēra, ka pārbaužu kopējie rezultāti ir graujoši, jo
divas trešdaļas komersantu ir raduši robus normatīvajā regulējumā un
uzraudzības sistēmā, lai savu neizpildīto pienākumu dēļ zaudētu OIK
atļauju.
“Šo pārbaužu rezultāts ir vēl viens spēcīgs signāls, ka esošā OIK
sistēma ir sevi degradējusi un ir pienācis laiks to izbeigt. Šonedēļ EM
atkārtoti iesniegusi izskatīšanai valdībā vēlreiz izdiskutētus un
izanalizētus priekšlikumus, kā tuvāko triju gadu laikā OIK sistēmu
atcelt, maksimāli novēršot nākotnes tiesvedību riskus valstij,” pauda
ministrs.
OIK atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu
novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā, SIA “E Strenči” Strenču
novadā, SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju
aģentūra” Alūksnes novadā, SIA
“Evokem” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis”
Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām Raunas novadā,
Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA
“Digne” Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” Olaines novadā, SIA “Krustpils
AER” Krustpils novadā, SIA “Pellets Energy” Talsu novadā, SIA “E Seda”
stacijai Strenču novadā, SIA “Rīgas enerģija” Rīgā, SIA “AM Energy
solution” Vecumnieku novadā, SIA “Briedis būve” Saldus novadā, SIA
“Barkavas enerģija” vienai elektrostacijai Madonas novadā, SIA “Jumis
GEO” Kārsavas novadā, SIA “AM Energy Solution-Aloja” un SIA “Energy
Solutions” Alojas novadā, kā arī SIA “Balteneko” Ādažu novadā un SIA
“Ilūkstes siltums” Ilūkstes novadā.
Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros šiem
komersantiem lielākoties atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas
ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvu prasībām
nav sākta.
Vienlaikus EM atgādināja – ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod
elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties
brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas
tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat
ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī
siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un
lietotāju.
Jau ziņots, ka pirmdien, 7.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē
plānots izskatīt EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi
OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz no
2022.gada atcelt OIK, valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai
balstot uz tirgus principiem.
Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst
pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu
ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest
stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt
elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas
stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai
neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.
EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus
likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu
aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs
elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz
periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu,
ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas
ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta
izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no
iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu
pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.
