Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izveidojusi sarakstu ar
ēkām, kurās varētu izvietot bēgļus. Šādu informāciju pašvaldības nodeva
pērnā gada oktobrī, kad valdība apzināja iespējamo patvēruma meklētāju
skaita pieaugumu no Ukrainas. Tagad situācija ir kardināli mainījusies,
bet sarakstus izmantos, paredzot 250 Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu
integrāciju.
Trūkst skaidrības
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka atbildē
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika norādīts – pašvaldības
īpašumā nav telpu, ko nepieciešamības gadījumā varētu izmantot patvēruma
meklētāju izmitināšanai. Turklāt šajā ziņā nekas nav mainījies. „Valstī
ir jābūt skaidrībai, kādas ir prasības telpām, kuras paredzētas bēgļu
izmitināšanai. Ja ir nepieciešamas dzīvojamās telpas, pašvaldības rīcībā
tādu nav. Citādi jau nebūtu dzīvokļu prasītāju rindas! Nav arī tāda
dzīvojamā fonda, kas būtu viegli piemērojams šādām vajadzībām. Ja tiks
iedalīts finansējums telpu sakārtošanai, tad par to varētu lemt. Taču
šobrīd nav iespējams pateikt, cik bēgļu varētu izvietot,” skaidro
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Lasot
informāciju, kādas iespējas šī jautājuma risināšanā saskata citas
pašvaldības, var secināt, ka nostāja ir ļoti atšķirīga. Piemēram,
Gulbenes novada pašvaldība informējusi, ka bēgļiem no trešajām pasaules
valstīm varētu dot patvērumu Stradu skolā vai Sinoles kultūras namā, jo
šīs ēkas stāv neizmantotas. A.Dukulis norāda, ka svarīgi, kādas ir
prasības šīm telpām. Tajās būtu jābūt gan ūdenim un kanalizācijai, gan
apkurei. „Stihiskas nelaimes gadījumā, protams, var izmitināt gandrīz
jebkurās telpās. Taču šis, acīmredzot, ir pasākums, par kuru ir laikus
jāgādā. Novadā ir tukšas pamatskolas ēkas, tātad telpas ir. Bet cik
piemērotas?” spriež pašvaldības vadītājs. Viņš nevēlas šo jautājumu
apspriest, kamēr nav skaidrības.
Daži var dzīvot sociālajā mājā
Arī
Apes novada pašvaldība pērn informēja, ka tās rīcībā nav bēgļu
izmitināšanai piemērotu telpu. Taču domes priekšsēdētāja Astrīda Harju
secina, ka valdības lēmums uzņemt 250 bēgļus ir jāatbalsta. „Latvija ir
ES un NATO dalībvalsts, tāpēc jāsaprot, ka atbilstoši valstu iedzīvotāju
skaitam ir jāsadala bēgļi, piedāvājot tiem vienlīdz labus mitekļus.
Tomēr vienlaikus vajadzētu arī ierobežot bēgļu transportēšanas nelegālo
biznesu, iespējams, ieguldot šim mērķim vairāk līdzekļu nekā bēgļu
izmitināšanai,” atzīst A.Harju. Viņa rēķina, ka atbilstoši iedzīvotāju
skaitam Apes novadā būtu jāuzņem 2 – 3 bēgļi. Tiem varētu nodrošināt
vietas sociālajā mājā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir mūsu valsts
iedzīvotājiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē atzinīgi
vērtē pašvaldību atsaucību, taču secina, ka daudzviet piedāvātās telpas
nav tādā kārtībā, lai tajās varētu izmitināt lielāku patvēruma meklētāju
skaitu. Pārvaldes pārstāve Laura Laiva norāda, ka lūgumu izvērtēt
iespējas izmitināt bēgļus ir saņēmuši arī uzņēmēji – viesnīcu un viesu
māju īpašnieki.
Neskaidrības veido negatīvu attieksmi
Reģionālo
attīstības centru apvienības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis
uzsver, ka tikai tagad valstī ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums
ir sagatavot plānu Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu integrēšanai.
„Pagaidām līdz galam nekas nav skaidrs. Tāpēc mūsu apvienība vēl nav
lēmusi par šo jautājumu, lai pieņemtu kopēju nostāju. Vispirms ir jābūt
skaidrai valsts pozīcijai, nosakot prasības un paredzot finansējumu
bēgļu izmitnāšanai. Joprojām nav zināms, vai pašvaldības saņems
finansiālu atbalstu, ja piekritīs savā teritorijā izmitināt bēgļus, vai
tiks piešķirti līdzekļi mājvietu iekārtošanai, latviešu valodas
apmācībai, atbalsta darbinieku algošanai, lai nodrošinātu patvēruma
meklētāju integrēšanos sabiedrībā,” viņš secina.
Portāla
„publika.lv” aptauja intenetā liecina, ka pret bēgļu izmitināšanu
kaimiņos ir 59 % aptaujas dalībnieku. 16 % aptaujāto ir vienalga, ja
vien bēgļi ievēro mūsu valsts likumdošanu. 11 % ir gatavi doties prom,
ja viņu apdzīvotā vietā tiktu izmitināti bēgļi, un tikai 4 % atbalsta
bēgļu iekļaušanu vietējā sabiedrībā, turklāt pieļaujot, ka tas varētu
dot „grūdienu” ekonomikā.
