Ir jāizvērtē katras autoostas nepieciešamība, analizējot ne tikai
apkalpoto reisu, bet arī pasažieru skaitu, jo ne visās notiek pasažieru
apmaiņa, informē SIA “B-Bus” pārstāvji.
“B-Bus” grupā ietilpst transporta uzņēmumi “Sabiedriskais autobuss”,
“Migar” un “Ekspress-Ādaži”, kas ikdienā nodrošina pasažieru
pārvadājumus reģionālos vietējas nozīmes un starppilsētu maršrutos
Latvijā.
“B-Bus” atzina, ka patlaban tiek apspriesti Satiksmes ministrijas
(SM) un VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) plānotie grozījumi
“Autopārvadājumu likumā”, kuru mērķis ir sakārtot autoostu finansējumu
un uzraudzību.
Uzņēmuma “Sabiedriskais autobuss” valdes locekle Liene Rudzroga
pauda, ka plānotajām likuma izmaiņām ir vairāki iemesli. “Mūsu uzņēmums
izmanto vairāku autoostu – Alūksnes,
Ventspils, Jelgavas, Skrundas, Liepājas, Talsu, Ventspils, Dobeles un
Rīgas sniegtos pakalpojumus. Iebraucot katrā autoostas teritorijā, ik
mēnesi, atkarībā no reisus skaita, maksājam maksu par iebraukšanu, kas
katrai autoostai ir atšķirīga, bet nav īsti saprotams, no kā tā ir
atkarīga. Turklāt vairākās autoostās pārvadātājs maksā 5-10% atlīdzību
no pārdoto biļešu summas. Šīs izmaksas, kas saistītas ar autoostu
pakalpojuma sniegšanu, mums kompensē ATD,” skaidroja Rudzroga.
Viņa piebilda, ka tādējādi autoostas pastarpināti saņem dotācijas,
tāpēc likumsakarīgi būtu, ja autoostām būtu tieša sadarbība ar ATD vai
citām institūcijām, kas ir norādījušas, ka tieši konkrētā autoosta būs
pasažieru apmaiņas vieta. Daļā autoostu eksistē tikai nosaukums, jo tās
nevar nodrošināt autobusu vadītājiem reisu starplaikos un pasažieriem
minimālu servisu – bezmaksas tualetes, uzgaidāmo telpu, ūdeni.
“Neapšaubāmi, autoostas nodarbojas ar komercdarbību un arī tām ir
izmaksas, kas saistītas ar teritorijas uzturēšanu kārtībā, algu izmaksu
darbiniekiem u.c. izdevumi. Taču katras autoostas nepieciešamība ir
rūpīgi jāizvērtē, analizējot ne tikai apkalpoto reisu, bet arī pasažieru
skaitu, jo ne visās notiek pasažieru apmaiņa. Ievērojams skaits mūsu
apkalpoto reisu ir galapunkts vairākās autoostās. Nereti ieņēmumi no
pārdotajām biļetēm ir līdzvērtīga maksai par iebraukšanu autoostā un to
sniegtajiem pakalpojumiem,” atzina uzņēmēja.
Rudzroga arī piebilda, ka valstij jau patlaban trūkst naudas, lai
norēķinātos ar pārvadātājiem par sniegtajiem pakalpojumiem, tāpēc dotēt
visas Latvijas autoostas, ir pārāk liels slogs.
“Jaunās izmaiņas likumdošanā ļaus pārvadātājiem samazināt izmaksas –
tās tiks saistītas ar pakalpojuma nodrošināšanu, palielināsies
bezskaidras naudas ieņēmumi, samazināsies apkalpošanas laiks, izsniedzot
biļetes par skaidru naudu, kā arī būs vienotas pakalpojumu kvalitātes
prasības un serviss visām autoostām Latvijā. Ieviešot vienotu maksu un
kategorijas, atsevišķas autoostas saskarsies ar finanšu grūtībām, un tās
prasīs papildu finansējumu pašvaldībām jeb būs jāmeklē iespējas, kā
nopelnīt,” piebilda uzņēmēja.
