Lai gan jautājums par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nepieciešamo finansējumu atrisināts un vairs nav šaubu, ka tie notiks, svētku potenciālajiem dalībniekiem smagākie pārbaudījumi vēl priekšā.
Ņemot vērā piešķirtā finansējuma apjomu un līdz ar to ierobežoto dalībnieku skaitu, svētku epicentrā varēs nokļūt mazāk nekā puse no visiem gribētājiem.
„Atlase uz svētkiem solās būt ļoti liela, tāpēc nāksies pacīnīties,” atzīst X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Alūksnes un Apes novados Inga Meirāne. Viņa atklāj, ka šobrīd plānotais dalībnieku skaits ir 29 tūkstoši, bet repertuāru apgūst apmēram 65 tūkstoši deju kolektīvu, koru un pūtēju orķestru dalībnieku. Viņiem piepulcēties plāno arī vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu pārstāvji, kā arī mūsdienu deju grupas, kas svētkos iesaistīsies kā viesi un starp kuriem ir vairāk nekā 40 tūkstoši pretendentu. Tas nozīmē, ka līdz X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem varēs nokļūt vien daļa no visiem.
Tiksies pirmajos kopmēģinājumos
I.Meirāne informē, ka šobrīd Alūksnes un Apes novados svētkiem pošas 34 deju kolektīvi, 6 kori, 9 vizuālās un lietišķās mākslas pulciņi, 4 mūsdienu deju grupas, kā arī 1 pūtēju orķestris. Pirms pāris nedēļām koru vadītāji bija Rīgā uz repertuāra precizēšanas semināru, bet deju kolektīvu vadītāji tādu semināru apmeklēja vasaras izskaņā.
Lai uzzinātu, cik veiksmīgi norit darbs pie repertuāra apguves, novembra beigās uz pirmo kopmēģinājumu tiks aicināti deju kolektīvi, ar kuriem strādās Vidzemes reģiona programmas autori. Šajā mēnesī pirmā tikšanās ar potenciālajiem dalībniekiem plānota arī Alūksnes un Apes novadu skolēnu koru virsdiriģentam Jānim Baltiņam, kurš iecerējis viesoties pie katra kora atsevišķi.
Kolektīvi svētku repertuāru apgūst kopš pagājušā mācību gada, bet I.Meirāne secina, ka lielākais darbs vēl ir priekšā. Tas saistīts gan ar dalībnieku sastāva maiņām, kuru dēļ kaut kas jāsāk mācīt no jauna, gan ar precizējumiem repertuārā.
Radīs svētkus uz vietas
I.Meirāne norāda, ka līdz pilnīgai repertuāra apguvei atlicis mazāk par pusgadu, jo jau martā un aprīlī sāksies pirmās novadu skates. Tieši tās noteiks, kurš no kolektīviem kļūs par svētku dalībnieku un kuram tie ies secen. „Lai nesadārdzinātu procesu, lielā žūrija izbraukās visas novadu skates. Tajās sniegtais vērtējums kļūs par gala vērtējumu, jo taupības nolūkos reģionālās skates šoreiz izpaliks,” viņa saka.
Finansiālie apstākļi kļuvuši par galveno iemeslu, kāpēc iepriekš plānoto desmit dienu vietā svētki norisināsies tikai piecas. Līdz ar to novadi aicināti šīs dienas aizpildīt ar pašu rīkotiem svētkiem uz vietas, kas ļautu sajust to atmosfēru arī tiem, kas līdz Rīgai nenokļūs. I.Meirāne atklāj, ka Alūksnes un Apes novados šāds pasākums ieplānots maija pēdējās dienās, kad uz kopēju koncertu, neatkarīgi no skatēs uzrādītajiem rezultātiem, tiks aicināti visi kori un deju kolektīvi.
