Alūksnes novada komanda šovā
“Latvijas novadu cīņas” pārliecinoši izcīnija uzvaru un
ieguva nedēļas gudrākā novada titulu. Viens no lielākajiem
komandas dzinējspēkiem bija Alsviķu pagasta tūrisma
darba organizators Jānis
Polis. Viņš jau vairākus gadus ir arī Alūksnes novada gids un
kopumā piedalījies teju 60 grāmatu tapšanā, no kurām puse ir
literāri darbi, bet pārējās saistās ar kultūrvēstures jomu.
Alūksnes
komandu pārstāvēja arī Latvijas biatlona līderis – Andrejs
Rastorgujevs, Alūksnes patriote ar dzimtas saknēm Malienā Ingrīda
Žaggere, kā arī Latvijas erudītu līgas līderis Ojārs Kaņepājs.
J.Polis stāsta, ka komandas veidošana viņam vēl aizvien ir
noslēpums, jo viņam uzzvanījuši raidījuma veidotāji un
aicinājuši piedalīties. “Zinu tikai to, ka veidojot komandu,
Ingrīda Žaggere bija zvanījusi uz Alūksni un jautājusi, kuru
cilvēku būtu vērts iesaistīt spēlē un tā bija alūksniete
Dzintra Zvejniece, kura bija ieteikusi mani,” stāsta J.Polis.
Iepriekš komandas biedri nav satikti un dažus no tiem viņš arī
nav zinājis. “Zināju tikai Rastorgujevu. Viņš atcerējās, ka
mēs esam kādreiz dzīvē satikušies, taču es gan to neatminos.
Pats atceros viņu tikai no televīzijas,” stāsta J.Polis un
atzīst, ka ar abiem pārējiem komandas biedriem saticies vien
pusstundu pirms spēles sākuma. “Jāsaka godīgi, atļāvos
uzņemties kaut kādu iniciatīvu. Pirms spēles mums nebija daudz
informācijas par spēli. Nezināju pat, vai zināšanas būs
vajadzīgas par Alūksnes novadu, vai par ko citu. Izrādās, ka par
savu novadu jautājumos nebija nekas jāzina,” stāsta J.Polis.
Komandai esot palīdzējis laiks pirms spēle, kurš ticis pavadīts
grimētavā, jo tur varēja noskatīties iepriekšējās spēles
noslēgumu. Līdz ar to komandai radās iespaids, kāda tad īsti būs
šī spēle. “Tad arī ierosināju, kurš tad uzņemsies iniciatīvu
spēles laikā, jo jautājumi varēja būt ļoti dažādi. Tie varēja
būt gan par kulināriju, gan mūziku un tā tālāk.
Noorientējāmies, kurš kurā jomā ir stiprs un tas viss bija
jādara ļoti operatīvi,” stāsta J.Polis.
Piedalīties
spēlē J.Polim piedāvāja vien dažas dienas pirms pašas spēles
un viņš atzīst, ka par īpašu gatavošanos pat nav bijis runas.
Jautājumi esot bijuši grūti, taču ar tiem godam tikts galā.
“Uzvarējām pārliecinoši un stabili. Dubultprieks par to, ka
sanāca uzvarēt Rīgas reģiona komandu,” pauž J.Polis. Viņš
atzīst, ka spēle bijusi spraiga un sastrādāšanās komandā
prasījusi arī dažādus kompromisus. Bijuši jautājumi, kuros viņš
zinājis pareizo atbildi un pastāvējis uz to, taču komandas biedri
viņu pārbalsojuši. “Bija trīs tādi gadījumi. Viens no tādiem
bija arī izšķirošajā momentā finālā, kad bija jāspēlē līdz
trīs punktiem. Rezultāts bija 2:1 mūsu labā un Rīga saņēma
jautājumu uz kuru pareizi atbildot rezultāts būtu 2:2. Ja pareizi
atbildētu mēs, tad spēle tajā brīdī beigtos. Es vienīgais
stingri un gaiši pateicu, ka piedāvātā dzejoļa fragmenta autors
ir Māris Čaklais Mani komandas biedri gan nobalsoja, ka tas ir
Ojāra Vācieša dzejolis. Rīdzinieki gan kļūdījās un tādā
veidā mēs vinnējām. Bija arī tāds skaists jautājums – “Cik
kilometru ir no Meitenes līdz Raganai”. Es teicu, ka 115
kilometri, bet komandas biedrs Ojārs stingri pastāvēja uz 155
kilometriem,” pauž J.Polis. Viņš uzsver, ka uzvara ir kopīgs
komandas sasniegums un vienmēr jānonāk pie kāda kompromisa.
J.Polis
jau kopš 2010.gada strādā par Alsviķu pagasta tūrisma darba
organizatoru, taču vēstures pētīšana viņu interesējusi jau
kopš bērnības. “Mana pirmā publikācija presē bija astoņu
gadu vecumā. Publicēju savus darbiņus. Arī vēlāk publicēju gan
literārus darbus, gan arī informāciju avīzēs. Jau kopš
1986.gada esmu pievērsies kultūrvēstures aprakstu publicēšanai.
Nākošgad jau būs apaļa jubileja,” teic J.Polis. Viņš pats nāk
no Piebalgas un pirmās grāmatas publicētas tieš tur. Kādu laiku
J.Polis strādājis arī Cēsīs, bet, kopš viņš dzīvo Alūksnē,
top grāmatas par šo novadu. “Pēdējos gados mani lielākie darbi
ir par Alūksnes novada simtgadniekiem. 2010.gadā tapa monogrāfija
par Ādolfu Liepaskalnu, 2013.gadā par gleznotāju Jāni Selgu un
tēlnieci Liliju Līci. Gada beigās Alsviķu pagastam būs pašiem
sava kultūrvēstures grāmata par dažādiem jautājumiem un
vēstures posmiem. Būs apkopoti arī cilvēku atmiņu stāsti.
Grāmatu veidoju es un tā tiks izdota ar pagasta finansējumu,”
stāsta J.Polis. Nākamgad taps vēl kāda grāmatas, jo novadniekam
Jānim Grestem būtu 100 gdau jubileja. “Šo grāmatu gan nerakstu
es bet autore Dzintra Meijere Jelgavā, bet visu laiku notiek
sadarbība. J.Greste bija pedagoģijas veicinātājs Latvijā un
latviešu tautības muzeologs. Viņš bērnību pavadījis Alsviķos,”
stāsta J.Polis. Patreiz tiek īstenots arī vēl kāds ievērības
cienīgs projekts – 2018.gadā tagadējai Strautiņu pamatskolai
apritēs 150 gadi, Hernhūtiešu centram Lintenē – 200 gadi, bet
pirmajai skoliņai Alsviķu pagasta teritorijā, kādu izdevies
atrast dokumentācijā- 250 gadi. “Tās būs trīs apaļas
jubilejas vienā gadā. Nezinu kā nu būs ar naudiņu, bet darbs ir
plaši uzsākts. Aicinu atsaukties visus cilvēkus, kuriem bijusi
saistība ar šīm skolām un padalīties ar savām atmiņām,”
aicina J.Polis.
