Ne visi bērni var sākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, uzskata Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestādēs.
Alūksnes
novada Malienas pirmsskolas izglītības iestādes “Mazputniņš” vadītāja
Ieviņa Āboltiņa skaidro – arī pašlaik ir bērni, kuri sāk mācīties skolā sešu gadu
vecumā.
“Domāju, ka tas jāatstāj vecāku ziņā kā brīvas izvēles jautājums.
Bet, ja tomēr ar likumu grib uzspiest, ka visiem jāiet skolā no sešu
gadu vecuma, tad vismaz būtu jādod vecākiem izvēles iespējas, vai
sešgadīgo bērnu apmācību apgūt pirmsskolas iestādē vai skolā, jo skolās
lielākoties nav iespējams bērniem nodrošināt dienas gaitu rotaļdarbību
vidē, kur zināšanu, prasmju un attieksmju apguves darbs mijas ar
organizētu brīvā laika pavadīšanu un atpūtu visas dienas garumā,” bilda
Āboltiņa.
Alūksnes pirmsskolas izglītības
iestādes “Cālis” vadītāja Agita Pakalniete uzskata, ja skola var
nodrošināt bērnudārza dienas režīmu, rotaļnodarbības, atpūtas laiku
bērniem, lai nav dzirdams skolas zvans, pieskatīšanu no plkst.7 līdz 18,
jo vecāki strādā, ēdināšanu trīs reizes dienā un higiēnas prasību
nodrošināšanu (piemēram, iet līdzi uz tualeti), tad bērni var iet skolā
no sešu gadu vecuma. Tikai, vai nepieciešams bērnudārzu pārcelt uz
skolu, ja jau pašlaik vecāki, kuri vēlas, var sūtīt savus bērnus uz
pirmsskolas grupām, kuras ir skolās.
“Vēl būtisks aspekts ir skolotāji – ja skolotājs prot labi mācīt
1.klases skolēnus, tas nenozīmē, ka viņš var un prot rotaļāties kopā ar
sešgadnieku, bet nosēdēt un koncentrēties skolas solā sešgadnieks
nespēj,” uzskata Pakalniete.
Pirmsskolas izglītības iestāde “Cālis” ir iestāde, kurā mācās bērni
ar logopēdiskām un fiziskām problēmām – ir bērni, kuri pat astoņos gados
aiziet uz skolu un ne jau tāpēc, ka bērnudārzā slikti strādā, bet gan
tāpēc, ka tad viņi ir gatavi sākt skolas gaitas – ir sasnieguši to
attīstības līmeni, kad spēj koncentrēties mācību darbam, ir fiziski un
garīgi gatavi un viņu dzīves kvalitāte būs laba un ļoti laba.
“Ja šie bērni sāktu skolas gaitas kaut vai septiņu gadu vecumā – viņi
būtu nesekmīgie, netiktu līdzi mācībās un, kas to zina, kā viņu dzīve
veidotos tālāk,” uzskata Pakalniete. “Vienreiz jau bija šis eksperiments
ar sešgadīgajiem bērniem, vai tad secinājumi netika izdarīti? Cik man
zināms – viņi nesaka, ka ir priecīgi par to, ka bija jāsāk ātrāk iet uz
skolu, bērnība ir tik īsa, darba mūžs tik garš. Vai tiešām nāks atpakaļ
tie laiki, kad bērnam bērnības nav nemaz?”
Viņa uzskata, ka sliktākajā gadījumā būtu atbalstāma iecere mācīties bērnudārzā kā pirmajā klasē.
“Ja ir runa par to, ka nevaram atļauties turēt jauniešus skolas solā
līdz 19 gadu vecumam, varbūt būtu labāk pārņemt Polijas pieredzi, kur
nav tīras vidusskolas izglītības, bet gan katra vidējā izglītība tiek
iegūta kopā ar kādu profesiju, ja pēc tam skolēns nevēlas tajā strādāt,
var mācīties par ko citu, bet profesija viņam, sasniedzot 19 gadus, jau
ir,” bilst Pakalniete.
Arī Alūksnes pirmsskolas
izglītības iestādes “Pienenīte” vadītājas vietas izpildītāja Dace
Gailāne atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad bērns prot tekoši lasīt,
teicami prot rēķināt, bet emocionāli nav gatavs, nogurst no spriedzes,
ko rada iekšējais diskomforts un jau drīz vien pazūd motivācija mācīties
un apgūt ko jaunu.
“Par šo jautājumu, pašreiz notiek diskusijas, bet vai ministrija ir
padomājusi par sekām, kādas varētu būt pāragrai bērna sūtīšanai uz
skolu. Kur paliek Maslova teorija? Kur paliek psihologu atzinumi, daudzu
gadu izpēte? Tas nozīmē, ka tas, ko mēs esam visi augstskolā apguvuši
saistībā ar bērna attīstību, ir aplama teorija?” uztraucas Gailāne.
Viņa uzskata, ka tie kaitējumi, kas var tikt nodarīti, ja bērns vēl
nav gatavs skolai, ir uzvedības problēmas, nespēja koncentrēties,
sliktas sekmes, nevēlēšanās doties uz skolu, noslēgtība, motivācijas
zudums, citu traucēšana mācību stundu laikā, dusmas utt.
“Cits jautājums, ja bērns paliek bērnudārza vidē un sagatavošanas
grupas bērniem (sešgadniekiem) jau skaitās kā 1.klase, bet tad arī ir
jāpārskata mācību programmas. Manuprāt, vispār netiek domāts par
bērniem, bet gan par valsts ienākumiem, lai ātrāk saražotu nodokļu
maksātājus. Pēc jaunā modeļa bērns nevar iegūt, bet tikai zaudēt,”
uzskata Gailāne.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās
izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves
sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu
iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
Minētās izmaiņas spēkā varētu stāties 2018.gada 1.jūlijā.
IZM uzsver, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un
metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības
programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts,
ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās
septiņus gadus vecie bērni.
IZM skaidro, ka pamatizglītības apguvi bērns sāks sešu gadu vecumā
tajā izglītības iestādē (pirmskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas
obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības
programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo
bērnu mācībām.
