Apes novada dome
iecerējusi sava novada sabiedriskās kārtības nodrošināšanas
funkciju no šā gada uzticēt Alūksnes novada domei. Līdz šim
Apes novadā piecus gadus ir pašvaldības kārtībnieks – šos
pienākumus veic Gvido Semjonovs.
Jau
tagad daļu no savām autonomajām funkcijām Apes novada dome
deleģējusi Alūksnei – Izglītības pārvaldes, profesionālās
ievirzes interešu izglītības, būvniecības procesa tiesiskuma
uzraudzības un kultūras jomā, nu sadarbību attīstīs arī
sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Kārtībniekam
mazākas pilnvaras
Apes
novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju norāda, ka funkciju
deleģēšana paredzēta no 9.februāra, lai uzlabotu esošo sistēmu.
“Izpilddirektors pašvaldības kārtībniekam decembrī bija
uzdevis sagatavot kārtējā gada atskaiti par paveikto un finanšu
izlietojumu. Šo jautājumu izskatījām decembra finanšu komitejas
sēdē. Kārtībnieks atzina, ka daudzās situācijās ir
nepieciešama citādāka rīcība, bet viņš to nevar īstenot, jo
tā ir jau pašvaldības policijas, nevis kārtībnieka kompetence.
Bet, lai izveidotu pašvaldības policiju, ir jābūt vismaz diviem
darbiniekiem. Secinājām, ka Apes novada domei būtu izdevīgi šīs
funkcijas turpmāk deleģēt Alūksnes novada pašvaldībai,
paplašinot darbinieku skaitu Alūksnes novada pašvaldības policijā
un ļaujot tai izmantot mūsu kārtībnieka trafareto dienesta auto,”
skaidro A.Harju.
Atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kārtībniekam nav tik plašas pilnvaras kā
pašvaldības policijai. Piemēram, kārtībnieks var profilaktiski
gādāt par sabiedrisko kārtību, pašvaldības saistošo noteikumu
ievērošanu, bet nav tiesīgs pieņemt lēmumu par administratīvā
soda piemērošanu – viņš var fiksēt pārkāpumu un nosūtīt
lietu izskatīt, piemēram, pašvaldības administratīvajai
komisijai vai Valsts policijai.
“Šobrīd reidus mums veic viens
kārtībnieks, bet objektīvi vajadzētu vismaz divus darbiniekus.
Pašvaldībā bija arī sūdzības par nepilnībām un trūkumiem
sabiedriskajā kārtībā novadā, bija deputātu un pašvaldības
darbinieku neapmierinātība, tādēļ pieņemts šāds lēmums. Lai
kaut ko mainītu, bija jāmaina pati sistēma,” stāsta A.Harju.
Izskaudīs pazīšanās
faktoru
Par
šo jautājumu jau bijušas pārrunas ar Alūksnes novada domes
vadību, šobrīd vēl notiek iespēju un vēlmju saskaņošana. “Ir
lietas, ko Alūksnes novada pašvaldības policistiem, būdami
pazīstami ar daudziem alūksniešiem, ir grūti risināt, un tāpat
arī Apes novada kārtībniekam. Tagad būs iespēja izskaust
pazīšanās faktoru,” saka A.Harju.
Jautāta, vai funkcijas
deleģēšana ietaupīs Apes novada domes budžeta līdzekļus,
A.Harju atbild noraidoši. “Tas nebūs lētāk, jo labāks un
kvalitatīvāks nevar maksāt lētāk. Redzēsim, kā strādās jaunā
sistēma, un tad atkal varēsim izdarīt secinājumus,” viņa saka.
Apes
novada pašvaldības kārtībnieks Gvido Semjonovs šobrīd atteicās
“Alūksnes Ziņām” komentēt šo situāciju. Vien norādīja, ka
5.janvārī saņēmis pašvaldības izpilddirektora parakstītu
rīkojumu par darba attiecību pārtraukšanu un to, ka darba
attiecībās ar Apes novada domi viņš vēl būs līdz 9.februārim.
“Ja piedāvās, būšu gatavs turpināt darbu Alūksnes novada
pašvaldības policijā,” viņš saka.
Alūksnes
novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova norāda, ka, pārņemot
sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkciju no Apes novada,
vajadzēs palielināt Alūksnes novada pašvaldības policijas
darbinieku skaitu, jo ar esošajiem resursiem to nevarēs nodrošināt.
“Ja Apes novads ir gatavs par to maksāt, Alūksnes novads būs
tikai ieguvējs, jo mums arī būs vairāk pašvaldības policistu,
ko nodarbināt, piemēram, lielākajos pasākumos pilsētā, jo
šobrīd to trūkst un pērkam pakalpojumu no malas,” saka
J.Čugunova.
Maksās par funkciju
veikšanu
Alūksnes
novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver – vēl norit
sarunas par to, kāds būs sadarbības modelis.
“Izveidot savu
pašvaldības policiju Apes novadam nav finansiāli izdevīgi, esam
gatavi sadarboties. Apes novada dome maksās par funkcijām un
darbībām, ko Alūksnes novada pašvaldības policija veiks Apes
novadā, un segs daļu administratīvo izmaksu. Janvāra domes sēdē
pieņemsim lēmumu par to, kāda tieši būs šī sadarbība ar Apes
novadu,” norāda A.Dukulis.
Viņš atzīst, ka šobrīd pašvaldības
policijas nepieciešamība novados ir sava veida Valsts policijas
funkciju veikšanas zemākais līmenis. “Te varam diskutēt arī
par to, vai sabiedriskās kārtības nodrošināšana vienmēr ir
tikai pašvaldības policijas kompetence. Vēl cits jautājums ir par
to, vai Alūksnes novada pašvaldības policija ar esošajiem
resursiem izdara visu, ko varētu. Šobrīd pašvaldības policijā
ir trīs darbinieki, kuri pamatā strādā pilsētas teritorijā un
uz pagastiem izbrauc tikai kultūras pasākumu laikā uzraudzīt
sabiedrisko kārtību,” saka A.Dukulis.
