“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās alūksniete Tamāra Driņina, lai izteiktu savu viedokli pēc 21.oktobrī avīzē publicētā raksta “Policijai ir tiesības sodīt”.
Rakstā bija atainotas kaimiņu savstarpējās attiecības daudzdzīvokļu mājā Alūksnē, Tirgotāju ielā 6. Mājas vecākais Gunārs Alksnis ar laikraksta starpniecību vēlējās rast risinājumu strīdam ar kaimiņieni T.Driņinu, kura ar savām mantām aizņemot koplietošanas pagalmu. T.Driņinai par situāciju ir atšķirīgs viedoklis.
“G.Alksnis kā mājas vecākais neko nedara. Visu laiku ap māju sniegu tīra un lapas kasa mans dzīvesdraugs un kasīja arī kāds vecs vīrs, kurš nu jau ir miris. Fotogrāfijā redzamās mantas nemaz nav manas – tā ir brīva vieta, kur neviens neglabā malku, bet ikviens mājas iedzīvotājs noliek sev nevajadzīgās mantas. Vecie papīri, maisi, vanna, kas pagalmā gadiem mētājās, tagad ir pazuduši vienas dienas laikā! Es pat pagalmā nebiju bijusi, kad šīs mantas pazuda – kādēļ mani apvainot, ja tās nav manas mantas? Tiesa, vecais automašīnas vraks bija mūsu, bet to arī aizvācām. Kad pirmdien uz mūsu mājas pagalmu atnāca pašvaldības policijas pārstāvji, viņi uzsvēra, ka visiem mājas iedzīvotājiem sava malka aizsegta ar šīfera plāksnēm, plēvēm, lai pasargātu no lietus. Toties arī pašiem sūdzībniekiem pagalmā mētājas izkārtas segas. Kāpēc sūdzēties par citiem – vispirms labāk jāpaskatās uz sevi,” saka T.Driņina.
Viņa atklāj, ka agrāk ar kaimiņu G.Alksni dzīvojuši ļoti draudzīgi, viens otram palīdzējuši. “Domstarpības radās pēc tam, kad G.Alkšņa sieva kāpņu telpā izslēdza gaismu, bet mans dzīvesdraugs gāja un pakrita. Kāpēc viņš avīzei nerādīja arī vietu pagalmā, kur ir sakrāmēta malka, bet būtībā tur malka nedrīkst atrasties? Pagalmā bija bedre, bet G.Alksnis kā mājas vecākais par to nelikās ne zinis – atkal mans dzīvesdraugs pārlika pāri dēļus, lai neviens neiekristu. Tagad lai katrs pats ziemā sniegu tīra no pagalma! Citās mājās iedzīvotāji maksā sētniecei, lai tīrītu pagalmu – tad mums arī tā jādara,” domā T.Driņina.
