Latvijā par iecienītu tradīciju ir kļuvuši pilsētu svētki, kad katra pašvaldība, cerot uz lielāku viesu pieplūdumu, cenšas izdomāt arvien interesantākas programmas.
Latvijā par iecienītu tradīciju ir kļuvuši pilsētu svētki, kad katra pašvaldība, cerot uz lielāku viesu pieplūdumu, cenšas izdomāt arvien interesantākas programmas. Man patika kādas nesen dzirdētas amatpersonas teiktais, ka tie patiesi ir svētki, jo pašvaldība iespēju robežās nodrošina brīvu pasākumu apmeklējumu. Tātad uz tiem var iet visi – gan sociāli maznodrošināti, gan turīgi iedzīvotāji.
Jāteic, reizēm šķiet, ka ir izdomāta pārāk plaša un bagātīga programma, jo arī gribēdams visu nevari paspēt apmeklēt, tādēļ ka daudzas aktivitātes notiek vienlaikus.
Piemēram, Limbažos šogad uzsvars likts uz populāru mākslinieku piedalīšanos, jo, lasot svētku programmu, zib gar acīm Gunta Skrastiņa, Ritas Trences, Daiņa Porganta, Andra Skujas, Harija Spanovska, grupu “Favorīts”, “Tranzīts”, “Los amigos”, “Hameleoni” un citu slavenību vārdi. Tā vien šķiet, ka vienā vakarā lielākā daļa slavenību brauc uz Limbažiem!
Toties Ventspils “tēvs” Aivars Lembergs lepojas, ka viņa pilsētas svētku pasākumus Ventmalā apmeklējuši aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. Šogad Ventspilij apritēja 712. dzimšanas diena, un svētkus svinēja trīs dienas. Preses konferencē domes priekšsēdētājs sniedz sīku izklāstu, cik tūkstoši cilvēku kuru pasākumu apmeklējuši: pilsētas svētku tirgū trīs dienās esot bijis
20 000 cilvēku, uz svētku balli Renka dārzā ieradušies 3500 cilvēku. Svētkos viesojies arī daudz tūristu, jo “Lembergs paspējis novērot”, ka pilsētā iebraukuši 45 tūristu autobusi.
Pilsētas svētkos priecājās arī Gulbenes un Alūksnes iedzīvotāji un viņu viesi. Alūksnē šogad valdīja īpaša gaisotne, pasākumi bija labi organizēti un apmeklētāju skaits pārsniedza gaidīto. Nenoliedzami, centrālais pasākums bija Jaunās pils parka atjaunotās strūklakas atklāšana. Te gan gribas piebilst, ka cilvēki nevēlējās atbrīvot skatu laukumu, lai atklāšanas brīdī speciālisti varētu regulēt strūklakas spiedienu atbilstoši uvertīras skaņām, kā tas bija paredzēts. Tas it kā ir sīkums, bet tajā pašā laikā nepatīkami, ka pūlim nav nekādu ierobežojumu, jo “vajag tikai man un pēc iespējas tuvāk”. Savukārt Gulbenē daudzi bija sarūgtināti, ka netika iekšā kultūras centra zālē uz deju grupas „Dzirnas” koncertu un bija spiesti doties mājās. Bet gaismas, mūzikas un ūdens šovā nebija ieradies solītais bigbends, un skanēja fonogramma. Arī ūdens šovs izpalicis.
Bet vienmēr jau kādam nebūs bijis labi: vienam mūzikas skaņas bojājušas dzirdi, otram uzkāpts uz kājas un neviens nav atvainojies, dažs pārmēru lietojis alkoholu un kapu svētku dienā pats gandrīz kapos palicis – dzērumu izgulēt.
