Ne tikai tie, kuri izjutuši Zilākalna Martas roku un domu dziedinošo spēku, bet gandrīz katrs zina kādu brīnumainu stāstu par šo apbrīnojamo sievieti.
Ne tikai tie, kuri izjutuši Zilākalna Martas roku un domu dziedinošo spēku, bet gandrīz katrs zina kādu brīnumainu stāstu par šo apbrīnojamo sievieti. Liekas, visbiežāk no mutes mutē tiek atkārtots, kā pēc viņas atbraukusi milicija un gribējusi aizvest līdzi – padomju vara neatzina tādas pesteļošanas un burvestības. Bet, tiklīdz Marta iesēdās mašīnā, tā nebija iespējams to iedarbināt. Vairākkārt izmēģinājušies, miliči aizbrauca vieni. Neticami? Nebūt ne. Domai var būt liels spēks. Tikai mēs to neredzam, tāpēc arī brīnāmies un grozām galvu.
Tagad nereti apgalvo, ka saradies daudz šarlatānu. Viņi mānot cilvēkus un izkrāpjot tiem naudu, solot izārstēt. Protams, tādi ir bijuši un būs. Tomēr, manuprāt, nevajadzētu dziednieku skaitu saistīt ar viņu spējām. Senatnē katrā apdzīvotā vietā bijušas tā saucamās zāļu sieviņas. Kādam viņu ieteikumi palīdzēja, citam ne. Daudzi uzskata, ka drošs kritērijs ir dziednieka sertifikāts. Jā, tas apliecina, ka viņš ir apguvis zināšanas. Var noteikt arī cilvēka bioenerģijas lauku. Kam tas ir spēcīgāks, tam ir lielākas iespējas dziedināt. Bet tas vēl neliecina par īpašām spējām. Vai Zilākalna Martai bija sertifikāts? To par nevajadzīgu atzīst arī Elejas Veronika, kura ir starp iecienītākajām dziedniecēm Latvijā.
Domāju, ka izšķiroša nozīme ir tam, cik gatavi esam uztvert dziednieka enerģiju. Ja neticam, ka mums kāds sūta vēstuli un neejam uz pastu, tad to arī nesaņemam. Arī īpašas enerģijas apmaiņā ir vajadzīgi divi – devējs un saņēmējs.
