Stāsts turpinājumos. 8. Ļoti garšo picas, tās varētu ēst katru dienu, bet ne visur tās māk labi pagatavot.
Stāsts turpinājumos. 8.
Ļoti garšo picas, tās varētu ēst katru dienu, bet ne visur tās māk labi pagatavot. Man garšo īsts mājas ēdiens. Vislabāk ēst gatavo mana mamma. Viņa māk visu. Manuprāt, cilvēkiem Rīgā nav laika, citiem – naudas, lai stāvētu mājās pie plīts. Te daļa iedzīvotāju dodas pusdienot uz “Man – Tess”, daļa – uz tuvāko konteineru.”
Ingars izvelk naudasmaku un skaita santīmus. “Vai naudu tev mamma dod?” painteresējos. “Jau sen no mātes naudu neņemu. Pelnu pats. Godīgā ceļā vai negodīgā, tas atkarīgs no apstākļiem. Katrā ziņā tās nav zādzības. Neesmu zaglis. Es mānu cilvēkus, tā to varētu formulēt. Zagšana skaitās tad, kad cilvēks kaut ko paņem, otram nezinot. Ja es kaut ko ņemu, otra persona to zina. Es spekulēju uz cilvēku naivumu. Kamēr būs tādi tankisti (cietpauri), man naudu nebūs grūti sazīmēt (sapelnīt). Esmu arī godīgi naudiņu maizītei pelnījis, strādāju no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, bet ilgāk par gadu to nevarēju izturēt. Esmu par jaunu, lai sevi tā mocītu. To naudu, ko es tur godīgā ceļā mēnesī nopelnīju, ar savu pašreizējo “biznesu” nopelnu triju dienu laikā. Tikpat ātri arī notērēju. Negribu neko sev liegt.”
Rūdīts melis un krāpnieks
“Ko tik pēkšņa interese par mazo afēristu?!” iesaucas kāds Ingara paziņa Igors Vitkovskis, kad jautāju viņa domas par Ingaru. “Viņš tikai izskatās tik jauks un foršs puisis. Īstenībā rūdīts melis un krāpnieks. Viņš gandrīz pusei Lielvārdes ir parādā. Jā, arī viņam daudzi ir parādā, nu un tad? Es tikai brīnos, kā viņš līdz šim vēl nav “iesēdies”. Es jau neiešu sevi celt debesīs, cik es godīgs un cik Ingars negodīgs. Esmu ar viņu kopā zāli pīpējis. Tā jau viņš nav skops. Ja viņam ir “manta”, arī citus uzcienās, santīmus neies skaitīt. Dzīvo pēc obščika (ja ir tev, tad ir man, un otrādi) principa. Bet labāk no viņa uzmanīties, jo viņš māk apvārdot cilvēkus tā, ka tu nesapratīsi, kāpēc esi devis viņam naudu. Kad cilvēks saprot, ka apkrāpts, ir par vēlu. Atpakaļ Ingars neko nedod. Nekad! To mūsu aprindās sauc par metienu (krāpšana).”
Apvaino nevainīgu
“Mani ļoti bieži ir nepatiesi apvainojuši. Piemēram, skolā mani apvainoja par to, ka esmu skolotājai nozadzis algu vai “aptīrījis” garderobes.
