Stāsta nobeigums. 11. “Es pat esmu sagatavojis vēlēšanos, bet nevaru to izteikt, jo zvaigznes man par spīti izlēmušas nekrist tad, kad es tās redzu.
Stāsta nobeigums. 11.
“Es pat esmu sagatavojis vēlēšanos, bet nevaru to izteikt, jo zvaigznes man par spīti izlēmušas nekrist tad, kad es tās redzu. Laikam būšu daudz sliktu darbu darījis un neesmu pelnījis tās redzēt. Bet es ceru, ka arī man reiz laimēsies redzēt zvaigzni krītam.”
Vēl viena diena nodzīvota
Pienāk vilciens. Cilvēki, viens otru grūstīdami, raujas ātrāk tikt vagonā. Ingars nesteidzas. Kā viņš pats saka, viņu mājās neviens negaida. Viņš ir nodzīvojis vēl vienu dienu – uzpīpējis zāli, sadzinis rokā parādniekus, pastaigājies pa savu iemīļoto Maskavas ielas rajonu. It kā bezjēdzīgi nodzīvota diena. Vai viņu apmierina tāda dzīve? Dzīvot no vienas dienas līdz otrai, nedomājot par to, kas viņu sagaida rīt, parīt, aizparīt.
“Es ļaujos jūtām un dzīvoju tā, kā gribu. Es esmu kā kaķis, kurš iet, kur grib, un dara, ko grib. Pagaidām, kamēr man nav pašam savas ģimenes, man patīk tāds dzīves modelis, pēc kāda dzīvoju. Tāda dīkdienīga dzīve tajā ziņā, ka tevi neviens nespiež kaut kur ierasties un kaut ko darīt.”
Mīlestības dēļ atteiktos
“Tavas pašreizējās dzīves modelis ir zāles pīpēšana un nekā nedarīšana?” jautāju. “Tieši aiz nekā nedarīšanas cilvēki sāk lietot narkotikas. Kad nav ko darīt, zāles uzpīpēšana ir labs veids, kā izklaidēties draugu lokā. Nekad nepīpēju viens, man vajag kompāniju. Neesmu tik liels kumārists, lai pīpētu vienatnē. Kā alkoholiķis, kurš dzer vienatnē ar sevi vai spoguli…”
Nedaudz padomājot, Ingars saka: “Es vēlos mīlestību. Manuprāt, tas ir labs veids, kā pavadīt laiku. Mīlestības dēļ es laikam varētu atteikties no zāles pīpēšanas. Pagaidām mana draudzene un mīļākā ir “zāles kundze”.
