Alūksnes sākumskola 20.jubilejas gadā ir saposta. Uzlabojot ēkas energoefektivitāti, tā atdzimusi, kļuvusi stalta un skaista. Tāpēc ir saprotams alūksniešu satraukums, ka ēkas pamatos vērojams pelējums.
Meklē pelējuma rašanās cēloņus
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajā projektā paredzētos darbus, izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus, veica – SIA “Ozolmājas”. Uzņēmuma vadītājs Viktors Dubovs pelējuma pazīmes bija pamanījis jau darbu laikā, par ko informējis būvuzraugu. “Izskatās, ka mitrums sūcas no pamatiem uz seinām. Laikam ir slikta horizontālā hidroizolācija, bet tāda projektā nebija paredzēta. Vertikālo hidroizolāciju izbūvējām. Domāju, ka situācija ir jāvērtē projektētājiem un ekspertiem – speciālistiem. Esam celtnieki, kas īsteno projektu, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu apjomu. Savu darbu esam veikuši labā kvalitātē,” teica V. Dubovs.
Būvuzņēmums siltināja arī Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauno ēku, bet tās sienās šāds pelējums nav radies. Tiesa, ģimnāzijas korpusam ir izvēlēts cits siltināšanas veids – ventilējama fasāde ar skaidu cementa plākšņu apdari. Arī siltinātajām daudzdzīvokļu mājām pelējums nav manāms.
Trūkst pieredzes vides
vērtējumā
Nesen ar sākumskolas situāciju iepazinās tehniskā projekta izstrādātāji – SIA “Ēkas siltināšana” speciālisti. Viņi pieļāva, ka, iespējams, bijusi kļūda būvmateriālu izvēlē. Trešdien Alūksnē ieradās SIA “Sakret” pārstāvji, jo šīs firmas būvmateriāli ir izmantoti ēkas siltināšanai. “Tā nav ne būvnieka, ne projektētāja, ne arī būvmateriālu vaina. Siltināšanas sistēmas ir dažādas, tāpēc nevar salīdzināt sākumskolas un ģimnāzijas ēkas. Alūksnes sākumskolas fasādes apdares kārtu veido minerāls dekoratīvais apmetums ar silikāta krāsu. Visi šie materiāli veido tvaika caurlaidīgu slāni,” skaidro SIA “Sakret” produktu sistēmu projektu vadītājs Rūdolfs Klinstons. Viņš uzsver, ka viss ir pareizi izdarīts, taču, apsekojot un projektējot darbus, netika novērtēta vide ap skolas ēku. Tur aug lieli koki, tuvu ir vecas mājas, uz kurām ir redzams pelējums. Tas nozīmē, ka strauji attīstās dabīgie mikroorganismi, kas tagad redzami arī uz sākumskolas sienas. Diemžēl Latvijā ir tikai dažu gadu pieredze, kas liek ievērot un plānot pasākumus, lai novērstu ēku apaugšanu ar mikroorganismiem. “Mēs visi mācāmies, tāpēc mikroorganismu ietekme nav vēl pietiekami novērtēta. Mūsu sagatavotajā rokasgrāmatā ir informācija par aļģu un sēņu rašanās iemesliem un kā tos novērst,” skaidro R.Klinstons.
Pelējums attīstās labvēlīgā vidē
Sākumskolas siltināšanas projektā ir īstenots “Zaļais iepirkums”, tāpēc tika izmantoti videi draudzīgi būvmateriāli un silikāta krāsa. “Ja gribam dzīvot zaļi, tad ir jārēķinās, ka var būt blakusparādības. Tiesa, šie mikroorganismi uz ārsienām neietekmē ne siltumizolāciju, ne cilvēku veselību. Vienīgi bojā ēkas izskatu. Lai mazinātu un pārtrauktu mikroorganismu augšanu, ēkas fasādi var mazgāt ar ūdens strūklu vai ar biocīdu – pretsēņu, aļģu un baktēriju līdzekli un noklāt virsmu ar krāsu, kas satur biocīdus. Taču jāatceras, ka arī biocīdu iedarbība nav mūžīga,” norāda R.Klinstons. Krāsojumu var atjaunot arī ar silikona krāsu, kas ir izmantota ēkas Alūksnē, Ganību ielā 1, siltinātās mājas krāsošanā, kura ir noturīga pret sēņu un pelējuma veidošanos. R.Klinstons uzsver, ka šobrīd nav pieļaujama sniega vaļņa veidošana pie renovētās ēkas pamatiem. Kad sniegs kusīs, mitrums uzkrāsies siltinātās sienas slānī. Stiprākā salā tas sasals un, iespējams, radīsies bojājumi apdares kārtā. sadrups.
