Alūksnes rajona padome organizēja tikšanos ar Labklājības ministrijas Veselības departamenta ekspertu grupu, lai gūtu skaidrību par kapitācijas modeļa dzīvotspēju un veselības aprūpes attīstības tendencēm.
Alūksnes rajona padome organizēja tikšanos ar Labklājības ministrijas Veselības departamenta ekspertu grupu, lai gūtu skaidrību par kapitācijas modeļa dzīvotspēju un veselības aprūpes attīstības tendencēm.
“Šis gads acīmredzot būs veselības gads, jo tas iezīmējas ar problēmām veselības aprūpē un medicīnas darbinieku aktivitātēm. Janvārī nosūtīja vēstuli labklājības ministram Andrejam Požarnovam, bet atbilde nav saņemta. Notika medicīnas māsu pikets, un par piketētāju prasībām valdībā joprojām debatē,” stāsta Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
“Ekspertu grupu izveidoja Labklājības ministrija, lai palīdzētu ārstiem apzināt problēmas,” informē Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktora vietnieks Ainārs Čivčs, kas vada ekspertu grupu. Problēmas medicīnas darbiniekiem ir labi zināmas, bet septiņi eksperti nevarēja atbildēt, kā tās risināt bez atbilstoša finansējuma. “Katru gadu samazinās budžeta līdzekļi veselības aprūpei. Labklājības ministrija prasa to palielināt. Paredzēts veidot nulles budžetu. Tas nozīmē, ka beidzot centīsies par veselības aprūpes pakalpojumiem maksāt tik, cik tie maksā,” norāda A.Čivčs.
5.martā ir izdarīti kapitācijas modeļa grozījumi. Alūksnes rajona slimnīcas ārsts Pēteris Kučiks domā, ka vajadzētu atzīt – kapitācijas modelis “ir izgāzies”. A.Čivčs iebilst, ka princips – dalīt naudu uz cilvēku skaitu paliek nemainīgs.
“Valstī vidēji ir 56 lati vienam iedzīvotājam, bet tikai 30 procenti no tiem ir ambulatorās aprūpes līdzekļi. Tagad pēc ģimenes ārstu lūguma ir nodalīti līdzekļi speciālistiem lielākajām manipulācijām,” skaidro A.Čivčs.
Veselības departamenta speciālisti atzīst, ka darba algas ir jāpalielina ne tikai medicīnas māsām, bet arī ārstiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem algu paaugstināšanai ir nepieciešami deviņi miljoni latu, ko piedāvā iegūt divos veidos – no valsts budžeta vai neapmaksāt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus pilnībā vai daļēji. Otrajam variantam var būt smagas sociālas sekas, jo tad vairumam iedzīvotāju nebūs nodrošināta iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
