Mēdz teikt, ka pasaulē ir divu tipu cilvēki –
vieni dzer pienu, savukārt otri priekšroku dod kefīram. Uztura
speciāliste Inga Pūce skaidro būtiskākās atšķirības starp
abiem produktiem, norādot, ka katram no tiem ir savas priekšrocības.
Savukārt Jūlija Ekkerte un Krista Pesecka atklāj, kāpēc
iemīļojušas tieši pienu vai kefīru.
Piens ir visu piena produktu, tajā skaitā arī
kefīra, avots. Kefīru gatavo no pasterizēta piena, klāt
pievienojot speciālu kefīra ieraugu. Izmantojot piena cukuru,
ieraugs vairojas un izdala vielas, kas to sarecina un padara skābu.
Dabiski kefīrs veidojas dienvidos, kur ir cita bakterioloģiskā
flora, un tam ir arī citādāka garša.
Kad izvēlēties pienu?
Senās uztura zināšanas māca, ka cilvēkam
vēlams lietot tos produktus, kas nākuši no vietas, kur viņš
dzīvo. Un Latvijā piens jau vēsturiski ir bijis viens no
populārākajiem produktiem, tāpēc to var uzskatīt par dabisku un
veselībai noderīgu. Uztura speciāliste Inga Pūce norāda, ka
piens ir uzturvielu pirmavots. Tas ir unikāls un to nevar iedalīt
nevienā no uzturvielu grupām, jo satur piena cukuru, taukus,
olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus un fermentus. No
svaigpiena vislabāk uzsūcas kalcijs, kas ir atkarīgs no fosfora un
D vitamīna klātbūtnes tajā. Turklāt piena tauki ir sildoši, un
piena cukuram ir nomierinošs efekts uz nervu sistēmu.
Piens ir raidījuma “Māmiņu klubs” vadītājas
Jūlijas Ekkertes un viņas ģimenes ēdienkartes neatņemama
sastāvdaļa. Viņa atklāj, ka šis ieradums izveidojies jau sen:
“Bērnībā daudz laika pavadīju laukos, kur mums bija sava govs.
Jau tad galvenā ēdienreizes sastāvdaļa bija piens – un tā ir
joprojām. Tāpēc priecājos, ka manā ģimenē piens garšo visiem.
Tas stiprina imunitāti, satur vitamīnus A, B un D, kalciju un
magniju. Savukārt silts piens ar karoti medus ir labākais palīgs
pret bezmiegu.”
Tāpat piens ir lieliski izmantojams kulinārijā,
ar to var aizstāt treknākus produktus: krējumu, saldo krējumu vai
sviestu. Kā piena trūkumu varētu minēt faktu, ka novājinātās
vielmaiņas dēļ to var būt grūti sagremot un daļai cilvēku tas
negaršo.
Kad izvēlēties kefīru?
Ja ir piena nepanesamība vai pēc tā lietošanas
nav labas pašsajūtas, tad olbaltumvielas un kalciju var uzņemt ar
kefīru, skaidro I. Pūce. Ja piens vienkārši negaršo, priekšroku
var dot kefīram – speciāliste norāda, ka tas sagremojas smagāk,
taču nerada diskomfortu, un ir piemērots cilvēkiem ar gremošanas
traucējumiem. Kefīru ieteicams dzert maltītes laikā, īpaši ēdot
gaļu, jo tas veicina kuņģa skābes izdalīšanos, kas palīdz
pārstrādāt olbaltumvielām bagātas maltītes.
Kefīru rekomendē lietot arī kopā ar dažādiem
zaļumiem, dārzeņiem un augļiem. Piemēram, krējuma vietā
salātus var sajaukt ar kefīru, tā padarot tos liesākus, vai
desertā pie kefīra pievienot saldos ķiršus, mellenes vai avenes.
Raidījumu “Superbingo” vadītāja un “Košākai
dzīvei” redaktore Krista Pesecka stāsta, ka kefīrs nereti ir
viņas glābiņš: “Gadās, ka karstākajā filmēšanas dienās
darba ir tik daudz, ka pusdienām neatliek laika – tad vienmēr
izvēlos kefīru. Tas rada nepieciešamo sāta sajūtu, turklāt ir
svarīgi, ka kefīrs ir papildināts ar vērtīgām bifidobaktērijām.
Tāpēc to bieži izvēlos arī ikdienā uzkodu vietā.”
Kefīra bioloģiskā vērtība ir mazāka nekā
piena, tāpēc kefīru nereti papildina ar vērtīgām
bifidobaktērijām, piemēram, Trikata kefīram pievienotas ME-3
pienskābās baktērijas, kas uzlabo gremošanu, satur
antioksidantus, kā arī palīdz stiprināt organisma aizsargspējas
pret apkārtējo vidi.
“Nav šaubu, ka patērētājs dod priekšroku
tam, kas labāk atbilst viņa garšas izjūtai un ikdienas
ēdienkartei. Mēs savukārt domājām ne tikai par to, lai piens un
kefīrs labi garšotu, bet lai abi būtu arī augstvērtīgi
produkti. Rezultātā piens papildināts ar D vitamīnu, savukārt
kefīrs ar ”labajām” baktērijām,” akcentē Alise Birzniece,
“Latvijas Piena” zīmolu vadītāja.
