Muguras, kakla un jostas daļas sāpes, dažādas deformācijas un
pat izdegšanas sindroms – šīs ir tikai dažas no biežāk
sastopamajām pacientu sūdzībām, kas rodas darba dēļ un ir
klasificējamas kā arodslimības. Labā ziņa ir tāda, ka veselības
atgūšanai vairs nav jācenšas izbrīvēt vesela nedēļa, divas
vai pat ilgāks laiks, jo arodrehabilitācija tagad pieejama arī
poliklīnikās un atveseļošanās procesu ir iespējams savienot ar
aktīvu darba dzīvi.
Nopietnas deformācijas
Biežākās slimību grupas, ar kurām savā ikdienas darbā
saskaras arodveselības ārsti, ir trīs. Viena no tām ir
klasiskās kaites, kas saistītas ar mugurkaulu, kakla un jostas
daļas reflektoru sāpju sindromu, kā arī vājdzirdība. Otrā
grupa ir pēdējās desmitgades slimība – karpālā kanāla
sindroms jeb sāpes un deformācija plaukstas locītavās. Un trešā
grupa ir mūslaiku steidzīgā dzīves ritma radīta kaite –
izdegšanas sindroms. Lai to kvalificētu kā arodslimību, ir
nepieciešama gadu ilga pacienta novērošana pie psihoterapeita.
Kā izrādās, arodslimības itin bieži ir sastopamas arī ārstu
vidū. Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas “Pulss 5”
direktore Ināra Janičenoka atklāj, ka, piemēram, karpālā kanāla
sindroms ir raksturīgs LOR speciālistiem, arī ginekologiem,
ultrasonogrāfijas speciālistiem un, protams, daudziem, kuri ikdienā
lielāko daļu laika pavada pie datora.
“Jāteic, ka diemžēl apmēram 25 % cilvēku, kas atnāk pie
ārsta uz obligāto veselības pārbaudi, tiek konstatētas hroniskas
un ielaistas saslimšanas. Tas ir satraucoši, ka cilvēki sāk domāt
par veselību tikai tad, kad jau gandrīz nevar piecelties no gultas
vai naktīs ir traucēts miegs. Ja kaut kas sāp, cilvēks iedzer
tabletīti, un viss. Bet tas ir nepareizi. Cilvēks nedomā, kādas
sekas tas viss atstāj, un 50 vai 60 gadu vecumā tā dēļ var būt
ļoti nopietnas veselības problēmas,” norāda Ināra Janičenoka.
Viņai piekrīt arī “Pulss 5” fizikālās un rehabilitācijas
medicīnas ārsts Pēteris Pērkons un atzīst, ka viņa redzeslokā
lielākoties nokļūst pacienti ar nopietnām locītavu deformācijām
vai citām ļoti ielaistām kaitēm.
Valsts atbalsts arodslimniekiem dāsns
Visvairāk arodslimības konstatē cilvēkiem, kuri strādājuši
tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, koksnes un mēbeļu
ražošanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē,
apstrādes rūpniecībā, veselības un sociālās aprūpes
uzņēmumos.
Ceļš līdz arodslimības statusa iegūšanai ir vienkāršs –
ar sūdzībām par veselības problēmām cilvēks dodas pie ģimenes
ārsta, kurš uzraksta norīkojumu arodslimības ārsta apmeklējumam.
Tad seko nepieciešamo izmeklējumu veikšana. Ja cilvēks atbilst
visiem arodslimības kritērijiem, tālāk viņš ar ārsta slēdzienu
dodas uz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
Aroda un radiācijas medicīnas centru, kur ārstu konsilijs arī
lems, vai prasības iesniedzēja veselības problēmām ir piešķirams
arodslimības statuss vai ne.
Ja lēmums ir apstiprinošs un saslimšana kvalificējama kā
arodslimība, cilvēks ir tiesīgs saņemt no valsts aptuveni 1600
eiro, kas paredzēti nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu izmaksu
segšanai.
“Tas ir nozīmīgs atbalsts, jo cilvēks šo naudu var izlietot
rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami veselības
uzlabošanai. Es gribētu aicināt ikvienu, kam ir kāda kaite vai ir
aizdomas, ka tā varētu būt saistīta ar arodslimību, –
nekaunieties, ejiet pie sava ģimenes ārsta un palūdziet nosūtījumu
pie arodslimību ārsta. Ja nav iespēju nokļūt pie sava ģimenes
ārsta, arodslimību speciālists pieņems arī bez nosūtījuma,
tikai šajā gadījumā tas būs maksas pakalpojums. Izmantojiet
savas tiesības, lai būtu veselāki,” aicina Ināra Janičenoka.
Rehabilitācija, lai iemācītos dzīvot pareizi!
Iespējams, daudziem atmiņā ir palikusi vēl salīdzinoši nesen
spēkā esošā kārtība, ka nepieciešamās procedūras
rehabilitācijai var saņemt vien sanatorijās. Tas savukārt
nozīmēja to, ka cilvēkam vajadzēja izbrīvēt nedēļu vai reizēm
pat mēnesi, lai dotos uz sanatoriju.
“Ja cilvēkam ir ģimene, mazi bērni, darbs, kur nav iespēju
paņemt tik daudz brīvdienu, visbiežāk viņš atmet ar roku šim
ārstniecības plānam. Sak’, gan jau būs labi, jo ne katrs var
atļauties tik garas brīvdienas un izrauties no ikdienas
pienākumiem. Tāpēc Veselības centru apvienība savās
poliklīnikās ieviesa arodrehabilitācijas pakalpojumus. Cilvēkam
dienā ir nepieciešams izbrīvēt vien dažas stundas, lai atnāktu
uz sev ērtāko VCA poliklīnikas filiāli un saņemtu nepieciešamo
procedūru. Parasti darba devēji ir atsaucīgi, jo darbinieks
turpina pildīt savus pienākumus, jūtas arvien labāk, tātad arī
strādā labāk. Turklāt esam pielāgojuši speciālistu
konsultāciju laikus pacientu vajadzībām. Piemēram, neirologs ir
pieejams visas dienas garumā. Slimības lapas vairs nav modē, tāpēc
ikvienam cilvēkam vajadzētu nopietni ieklausīties sevī un laikus
reaģēt uz sava organisma palīgā saucieniem,” uzsver “Pulss 5”
direktore.
Iziet rehabilitācijas kursu arodslimības gadījumā ir būtiski
arī tāpēc, lai iemācītos dzīvot. Jā, tieši dzīvot, jo
rehabilitācija nozīmē dažādu jomu speciālistu apmeklējumu,
kuri cilvēkam iemāca pielāgoties esošajai situācijai. Piemēram,
kādus smagumus drīkst celt, kā pareizi to darīt, kādu spilvenu
vai matraci izvēlēties, kā pareizi pagriezties u. tml.
Savukārt “Pulss 5” fizikālās un
rehabilitācijas medicīnas ārsts Pēteris Pērkons teic, ka
vingrinājumus cilvēks pēc tam var veikt arī pats saviem spēkiem
mājās: “Viņš tos ir veicis speciālista uzraudzībā,
iemācījies, kā tas ir pareizi darāms, un tad jau vairs nav jānāk
uz vingrošanas zāli. Var atnākt vienreiz vai divreiz mēnesī
kontroles vizītēs, lai speciālists novērtē, vai cilvēks visus
vingrinājumus joprojām pilda pareizi. Gribu teikt, ka arodslimību
pacientiem ļoti svarīgs ir ergoterapeits, kas iemāca pareizu darba
terapiju, ja nepieciešams, iesaka lietot ortozi, saliek “teipus”,”
uzsver dr. Pēteris Pērkons.
