Latvijas
platuma grādos D vitamīns trūkst teju ikvienam, un tā deficīts
var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai. Turklāt bieži D
vitamīna deficītam nav acīmredzamu simptomu, tāpēc mediķi reizi
gadā iesaka pārbaudīt tā koncentrāciju asinīs. Taču
neskatoties uz situācijas nopietnību, cilvēki ir pārāk
vieglprātīgi – pēdējā gada laikā D vitamīna līmeni
pārbaudījusi mazāk nekā puse iedzīvotāju jeb 38%, bet nekad
šādu pārbaudi nav veikuši 42% Latvijas iedzīvotāju, noskaidrots
aptieku
tīkla Apotheka un pētījumu kompānijas Norstat Latvija veiktajā
aptaujā*.
“D
vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns un arī hormons, kas
atbildīgs par dažādiem procesiem cilvēka organismā. Tas
iedarbojas uz visiem ķermeņa audiem, bet vislielākā nozīme tam
ir kaulu veselībā, jo tas atbild par kalcija un fosfora uzsūkšanos
organismā. D vitamīnam ir būtiska ietekme uz imunitāti, ādas
stāvokli un vispārējo pašsajūtu. Pētījumos pierādīts, ka
pietiekošas D vitamīna rezerves mazina cukura diabēta un
onkoloģisko saslimšanu risku. Taču jāņem vērā, ka ir arī
pozitīvā ziņa – neskatoties uz joprojām nepietiekamo cilvēku
aktivitāti, gadu laikā iedzīvotāji kļūst arvien izglītotāki
un atbildīgāki pret savu veselību – šobrīd vairāk ir to
cilvēku, kuri kaut reizi ir noteikuši savu D vitamīna līmeni
(58%), nekā to, kuri to nekad nav pārbaudījuši,” stāsta
Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
D
vitamīna līmeni biežāk pārbauda sievietes – D vitamīna
analīzes kaut reizi dzīvē veikušas 65% sieviešu un puse vīriešu
(50%). Līdzīga proporcija saglabājusies arī to vidū, kuri D
vitamīna analīzes veikuši pēdējā gada laikā – 43% sieviešu
pret 31% vīriešu. Visaktīvākie šogad bijuši Kurzemes (43%),
Pierīgas (41%) un Rīgas (38%) iedzīvotāji.
Kāpēc
D vitamīna trūkums ir tik izplatīts Latvijā?
D
vitamīna trūkums ir tik izteikts Latvijas platuma grādos, jo
pamatā D vitamīns veidojas ultravioleto staru ietekmē, turklāt
noteiktos apstākļos –
kad
saules staru krišanas leņķis ir vismaz 50 grādi jeb vasaras
mēnešos, no maija sākuma līdz jūlija beigām, laika posmā no
plkst. 10.00–13.00. Savukārt ziemas sezonā no saules gaismas D
vitamīnu uzņemt nav iespējams.
“D
vitamīnu nelielās devās iespējams uzņemt arī ar pārtiku, taču
pārtikas produkti satur salīdzinoši maz D vitamīna. Piemēram,
lai uzņemtu dienā nepieciešamo devu, katru dienu būtu jāapēd
vismaz 200 g tunča eļļā vai jāizdzer piecas glāzes piena. Tāpēc
ziemas sezonā visefektīvākais veids optimāla D vitamīna līmeņa
uzturēšanai ir uztura bagātinātāji, izņemot situācijas, kad
analīzes uzrādījušas kritiski zemu D vitamīna līmeni un ārsts
nozīmējis medikamentus tā normalizēšanai,” papildina L.
Zālīte.
Kādas
ir D vitamīna deficīta riska grupas?
Pietiekošs
D vitamīna līmenis organismā ir svarīgs visām vecuma grupām.
Tas nepieciešams gan maziem bērniem augšanas periodā, jo ietekmē
kaulu veselību, gan jaunajām māmiņām, kuras baro bērnu ar
krūti. Tāpat tas vajadzīgs pieaugušajiem, lai izslēgtu
osteoporozes risku un mugurkaula saslimšanas, kā arī senioriem,
kas minimāli uzturas svaigā gaisā.
Svarīgi
ielāgot, ka traucēta D vitamīna uzsūkšanās novērojama
cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu, jo tas rada risku, ka
vitamīni nogulsnēsies taukaudos, kā arī cilvēkiem ar aknu un
nieru problēmām, jo tās var traucēt D vitamīna pilnvērtīgu
uzsūkšanos.
D
vitamīna deficīta simptomi
D
vitamīna trūkuma gadījumā simptomi bieži var nebūt manāmi.
Taču par D vitamīna trūkumu tāpat var liecināt izteikts
nogurums, nespēks, muskuļu vājums, miegainība, ādas stāvokļa
pasliktināšanās, bieža slimošana, zobu stāvokļa
pasliktināšanās.
