Nākamais gads ir pēdējais Alūksnes novada investīciju plāna gads, tāpēc Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas sēdē atskatījās uz plānā definēto šīs jomas uzdevumu izpildi.
Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite informēja, ka ir uzdevumi, kas veiksmīgi īstenoti, taču ir arī lietas, kas vēl jādara. “Esam esam ieviesuši alternatīvos sociālos pakalpojumus – biroju “Aprūpes māja”, Dienas aprūpes centru “Saules stars”, sniedzam higiēnas pakalpojumus gandrīz visā novada teritorijā. Mazgāšanās iespējas ir Alūksnē, Mālupē un Veclaicenē, bet veļas mazgāšana – Alūksnē, Mālupē, Alsviķos, Strautiņos, Ilzenē, Jaunannā, Jaunlaicenē, Liepnā, Pededzē, Mārkalnē. Ir izbūvēts kāpņu pacēlājs sociālās aprūpes centrā “Alūksne”, Mālupes pagasta “Mārās” izveidots sociālais centrs,” informēja A.Prižavoite.
Vajag specializēto transportu
Nav ieviesta specializēta darbnīca personām ar invaliditāti, ko bija iecerēts ieviest kā papildinājumu Dienas centram, nav arī grupu dzīvokļa personām ar garīga rakstura traucējumiem. “Neguvām projekta atbalstu Ilzenes pagasta sociālo pakalpojumu centra izveidei. Daļēji sniedzam specializētā transporta pakalpojumus, jo transports ir tikai sociālās aprūpes centrā “Alūksne”,” stāstīja A. Prižavoite. Komitejas priekšsēdētājs Ainars Melders norādīja, ka specializēto transportu vajag, ja nav iespējams piesaistīt projekta līdzekļus, tad nauda jārod pašvaldības budžetā. A.Prižavoite vien norādīja, ka jebkuram no neīstenotajiem mērķiem finansējumu vēl mēģinās piesaistīt.
Veselības aktivitātes
paši nerīko
Atbalsta sniegšanai personām (ģimenēm) krīzes situācijās īstenoti visi trīs uzvedumi – izveidota nakts patversme, zupas virtuve un dzīvoklis krīzes situācijām. Par projekta līdzekļiem palielināta Sociālā dienesta kapacitāte un nodrošināts konsultatīvs atbalsts speciālistiem. Īstenotas vairākas aktivitātes veselības aprūpes daudzveidības pieejamības nodrošināšanai, piemēram, notikuši vairāki informatīvi pasākumi un semināri, bijis Sirds kabineta izbraukums. Pašvaldība šiem pasākumiem finansējumu nenovirza, taču izmanto visus Veselības ministrijas piedāvājumus. “Veselības ministrijas finansējumu apgūst aģentūras, bet novadiem pašiem to neļauj apgūt. Tas nav pareizi, jo mēs paši varētu mācīt un rīkot seminārus. Diemžēl līdz lauku cilvēkiem šī nauda neaiziet, seminārus rīko tikai lielajās pilsētās,” pauda A.Melders.
A.Prižavoite norādīja, ka šobrīd tiek strādāts pie multifunkcionālā sociālā centra izveides.
