“Vai jums nav cigaretes?” Šādu jautājumu nereti uz ielas nācies dzirdēt no svešinieka mutes.
“Vai jums nav cigaretes?” Šādu jautājumu nereti uz ielas nācies dzirdēt no svešinieka mutes. Kas gan tur būtu neparasts, ja vīrieši šādā bezizejas situācijā solidarizējas cits ar citu. Labi zināms, kā jūtas smēķētājs, kad viņam vajadzīga kārtējā deva nikotīna, bet situācija izveidojusies tāda, ka tajā brīdī smēķi vieglāk palūgt kādam citam, nekā iegādāties pašam. Protams, dzīvē notiek arī tā, ka nevainīgs jautājums pēc smēķa ir bijis iemesls, lai uzsāktu nevajadzīgu ķildu, aizskartu otra cilvēka pašcieņu un sliktākajā gadījumā – nodarītu fizisku kaitējumu. Ir dzirdēts par gadījumiem, ka viena šāda liktenīgā cigarete prasījusi otram cilvēkam dzīvību. Par šāda rakstura incidentu izdzirdēju pavisam nesen, taču uztvēru to dramatiskāk, jo tajā šoreiz bija iekļuvis tuvs cilvēks.
Incidenta fabula ir vienkārša – pieci iereibuši jaunieši svešam vīrietim vēlā vakara stundā taujā tradicionālo: “Iedod uzsmēķēt!” Kad divreiz saņēmuši atraidījumu no uzrunātā, ka viņš nesmēķē, jauniešu apreibinātās smadzenes atteicās ar to samierināties. Kāds no jautrā bariņa izdomāja, ka neatsaucīgais būtu jāpārmāca ar spēcīgu belzienu pa muguru.
Kas var zināt, ko tajā brīdī domāja bravūrīgie puiši, kādi bija viņu rīcības motīvi – nobaidīt, just, cik viņi vareni, vai uzjautrināties par pašu sarīkoto pretīgo priekšnesumu. Tikai šoreiz viņi acumirklī nespēja novērtēt, ka vīrietis ir spēcīgs, un nevarēja zināt, ka ikdienas darbā viņam ir liela pieredze, kā rīkoties šādās situācijās. Bet, ja par upuri šajā gadījumā nejauši būtu kļuvis vājāks vīrietis (un viņi taču bija pieci!), tad nav garantijas, ka cilvēku nebūtu turpinājuši sist līdz nāvei.
Paradoksālākais ir tas, ka vīrieti, kam uzbruka, policija sākotnēji aizturēja un saslēdza rokudzelžos. Par huligānismu, jo aizstāvoties vīrietis uzbrucējiem bija izdarījis nelielus miesas bojājumus. Paldies Dievam, viss ir beidzies labi, ja tā var teikt. Vainīgie jaunieši ir atvainojušies tam, kam nodarīja pāri. Iespējams, ka viņu prāts apskaidrojās, saprotot, kādās nepatikšanās iekūlušies. Varbūt ietekmēja vecāki, kuri ieņem augstus amatus, un puiši nobijās, kāds nesmukums par viņiem nonāks ļaužu valodās. Viņi savā naivumā cerēja, ka fiziski apvainotais vīrietis būs pateicīgs, ka saņems naudas kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu. Vīrieša teiktajam, ka “pasaule ir pilna ar šādiem nelieliešiem”, diemžēl ir patiesība. Taču vispārsteidzošākais šajā nepatīkamajā atgadījumā ir šo jauniešu izteiktais piedāvājums tam, kam pirms nedēļas bija situši. Viņi vēlējās kļūt par draugiem!
