Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš februāra beigās Pleskavā piedalījās konferencē, lai izzinātu iespējas, kā veidot eiroreģionu, kurā ietilptu Pleskavas apgabals.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš februāra beigās Pleskavā piedalījās konferencē, lai izzinātu iespējas, kā veidot eiroreģionu, kurā ietilptu Pleskavas apgabals, Latvijas pierobežas un perspektīvā arī Igaunijas pierobežas pašvaldības.
Tikšanos organizēja Pleskavas apgabala administrācijas ārējo sakaru un tūrisma komiteja un institūts “Rietumaustrumi”. “Pleskavieši atzina, ka, veidojot sadarbību, ir jārēķinās ar reālo situāciju abās valstīs, kas pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski mainījusies. Tuvākajā laikā, runājot ar Latvijas pārstāvjiem, viņiem būs jārunā arī ar Eiropas Savienības amatpersonām. To līdz šim nav sapratušas ne Pleskavas, ne Krievijas amatpersonas,” saka G.Bērziņš.
Konferencē piedalījās Pleskavas gubernatora vietnieks, Krievijas federācijas ārlietu ministrijas, Latvijas konsuls Pleskavā un citas amatpersonas. “Tikšanās laiks bija īss. Uzskaitījām 67 problēmas, kas varētu kavēt pārrobežu sadarbību. Būtiskākās no tām ir vēsturiski izveidojušies stereotipi, ka Krievijā ir krimināla vide ekonomiskajai sadarbībai, ir slikta savstarpējā informācijas apmaiņa par aktualitātēm, iespējamajām nodokļu atlaidēm uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir izskatītas vairākas izmaiņas robežu šķērsošanā, ir izstrādāti iespējamie līgumi atvieglotai robežu šķērsošanai,” stāsta G.Bērziņš.
Kad uzskaitīto problēmu saraksts būs apkopots, konferences dalībniekiem pa elektronisko pastu izsūtīs mājas darbus, kuros būs jāatspoguļo piedāvātais problēmas risinājums. “Ir iecere izstrādāt darba plānu vai projektu, kas būtu jādara, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību. Vēl nevar prognozēt, kā tā veidosies. Manuprāt, konferencē bija daudz cilvēku, ar kuriem Alūksnes pilsētas pašvaldības darbinieki un uzņēmēji varētu sadarboties,” norāda G.Bērziņš.
Viņš uzskata, ka būtu labi, ja šīs sadarbības veicināšanai iegūtu arī Latvijas valdības atbalstu un finansējumu. “Domāju, ka pārrobežu sadarbības uzlabošana būs viena no iespējām, lai pierobeža kļūtu saistošāka ārzemju investoriem. Pleskavas gubernatora vietnieks atzina, ka uzņēmējdarbība pārrobežu līmenī ir vāji attīstīta. Šajā gadījumā būtu nepieciešams cilvēks vai organizācija, kas varētu to veicināt, sniegt konsultācijas,” klāsta G. Bērziņš. Turpmāk konferences dalībnieki savstarpēji sazināsies ar e-pasta starpniecību, bet apmēram pēc mēneša paredzēta atkārtota tikšanās.
