Alūksnē šobrīd gan privātpersonām, gan uzņēmējiem ir ļoti liela interese par no Pils ielas rekonstrukcijas laikā noņemto veco asfaltu.
Šobrīd Alūksnes novada pašvaldība būvniekiem to liek nogādāt uzglabāšanai laukumā Kanaviņu ielā, jo nākamgad vēlas to klāt uz pilsētas grants seguma ielām, bet tikmēr arī garnadži neguļ, jo konstatēti jau daži vecā asfalta zagšanas gadījumi.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atzīst – būvniecības procesā dažas asfalta kravas jau aizplūdušas uz ielām privātmāju rajonā. “Divi patvaļīgas ņemšanas gadījumi ir atklāti. Oficiāla interese par vecā asfalta iegūšanu ir arī “Autoceļu uzturētājam”, kas tādējādi vēlas sakārtot iebrauktuvi uz Ceļu satiksmes drošības direkciju, no akciju sabiedrības “Simone” un “Aizupīšu” iedzīvotājiem. Turklāt noteikti šie nebūs vienīgie prasītāji, tādēļ pašvaldībai jāizstrādā strikti kritēriji, kam, cik daudz un kāpēc piešķiram vai arī darām to tikai pēc pašvaldības būvdarbu pabeigšanas. Bet ap kaudzi Kanaviņu ielā jāizvieto barjeras, akmeņi vai citi šķēršļi, lai zagļiem nebūtu ērta piekļūšana,” norāda J.Čugunova.
Ņem bez atļaujas
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver – šobrīd pašvaldība nevienam nav devusi atļauju ņemt frēzēto asfaltu no kaudzes Kanaviņu ielā. Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis “Alūksnes Ziņām” atzīst – ar būvniekiem ir vienošanās nekur citur asfalta kravas nevest, kā tikai uz Kanaviņu ielas laukumu. “Vainīgā persona ir zināma, dzīvo turpat Kanaviņu ielā un atzina, ka tādējādi vēlējās uzlabot savas mājas pagalma segumu. Šobrīd izvērtē, vai nodarījums ir tik liels zaudējums, ka persona jāsoda krimināli, vai arī pietiks ar aizrādījumu, jo patvaļīgi paņemtais asfalta daudzums nav liels,” saka G.Teterovskis. Pašvaldībā saņemts arī SIA “Alūksnes koks” iesniegums ar lūgumu piešķirt šo asfaltu, lai uzlabotu piebraucamā ceļa segumu uzņēmuma teritorijā, kas atrodas zemā un purvainā teritorijā. Skatot iesniegumu tautsaimniecības komitejas sēdē šonedēļ, apsprieda trīs variantus – atļaut, neatļaut vai pēc atsijāšanas piešķirt lielākos gabalus, līdz vienojās, ka prioritāri ar veco asfaltu noklās pilsētas ielas un tikai tad piedāvās iespēju uzņēmējiem to saņemt par brīvu, bet pēc pašvaldības apstiprinātiem kritērijiem.
Uzlabos trīs kārtās
Šobrīd pašvaldībā jau tapusi Alūksnes pilsētas grants seguma ielu atjaunošanas programma un saraksti, kuras grants seguma ielas 6 metru platumā apstrādāt prioritāri ar frēzēto asfaltu ar bitumenu un kuras – otrajā un trešajā kārtā. 1.kārtas laikā segumu uzlabos Šķūņu, Mālupes, Augusta, Valkas, Annas ielā un Brīvības ielā (no Merķeļa līdz Valkas ielai). Šajā gadījumā provizoriskās izmaksas ir 56 955 lati, par kā iekļaušanu vēl lems, skatot 2013.gada budžetu. 2.kārtas laikā remontēs Zemgales, Meža, Ezera, Lauku, Kalna, Cēsu ielas un Alsviķu ielu (no Helēnas līdz Lauka ielai). 2.kārtas provizoriskās izmaksas ir 37 396 lati.
Visapjomīgākie darbi iecerēti 3.kārtā, uzlabojot segumu Malienas, Melleņkalna, Smilšu, Mežinieku, Tempļakalna ielā un K.Barona ielā (no Tālavas līdz Smilšu ielai), kur provizoriskās izmaksas ir 82 982 lati.
“Ir bijušas sarunas ar “Latvijas autoceļu uzturētāju” un “Ceļinieku 2010”, kas piedāvājuši veiksmīgus risinājumus, kā veco asfaltu izmantot. Viens variants ir to izbērt un ar greideru izlīdzināt un noblietēt, otrs – izsijāt un ar ieklājēju izvietot uz ielām, noblietēt. Izmaksas ir 3,63 lati (ar PVN) par kvadrātmetru, klājot segumu 8 centimetru biezumā. Šiem darbiem pašvaldībai būs jāsludina iepirkums, var būt arī papildu izmaksas saistībā ar grants seguma izlīdzināšanu un malu piebēršanu,” skaidroja Dz.Adlers.
Rosina vispirms izzināt
pieredzi
Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagasta pārvaldes vadītājs Juris Griščenko dalījās pieredzē un atzina: kad no Alūksnes-Apes ceļa virs tiltiem “grauza” nost asfaltu, būvnieki to piedāvājuši izmantot. “Toreiz konsultējos, kāda citur ir pieredze šāda seguma ieklāšanā, un tiku brīdināts, ka pirmajā brīdī tas izskatoties labi, bet tam nav tāda izturība kā asfaltam, greiderēt šo segumu nevar, bet bedres jālabo kā asfalta segumam. Alsviķu pagastā toreiz nenoriskējām to klāt uz ceļiem,” teica J.Griščenko, rosinot vispirms aplūkot vietas dabā, kur jau ir šāds segums, lai izdarītu secinājumus. Dz.Adlers pauda, ka braukšot lūkot pieredzi. J.Čugunova piebilda, ka šoruden Alūksnē šādu segumu SIA “Rubate” jau uzklāja Tilta ielā – pavasarī varēšot redzēt rezultātu. Deputāts Verners Kalējs ierosināja sausos laika apstākļos uzlabot grants seguma ielu virskārtu un nosmidzināt ar slānekļa eļļu. “Tad piebraucot šis segums patiesi ir kā asfalts, nekūp putekļi un arī bedres neveidojas,” teica V.Kalējs. Viņš uzskata – ja līdz pavasarim Kanaviņu ielas kaudzē vēl būs kas atlicis, tad primāri vajagot atbalstīt uzņēmējus.
Ielas sarok projekta laikā
Diskusija raisījās arī par Alūksnes grants seguma ielām, kur šobrīd īsteno ūdenssaimniecības projektu un segums ir sliktā stāvoklī. Deputāts Andis Krēsliņš rosināja prioritārajā sarakstā iekļaut arī Mālupes ielu. “Šovasar šī ielas segums bija tāds, ka ar vieglo automašīnu izbraukt nevarēja. Pašreizējā situācija tur, maigi izsakoties, ir katastrofāla,” teica A.Krēsliņš. J.Čugunova atzina, ka arī no pilsētas citu ielu iedzīvotājiem, kur īstenoja ūdenssaimniecības projektu, pašvaldībā saņemtas sūdzības par slikto ielu segumu pēc rakšanas darbiem, piemēram, Valkas, Brīvības, Malienas ielā. “Ar būvnieku ir vienošanās, ka pēc ūdenssaimniecības projekta ielas nedrīkst būt sliktākā stāvoklī, kā bija. Šobrīd būvnieks uzsver, ka rakšanas darbi vēl nav pabeigti,” teica J.Čugunova. Pašvaldības aģentūras “Spodra” direktors Guntis Kozilāns norādīja – pie šīm ielām jāmin arī Lazdu un Annas iela. “Māla kārta, kas bija zem ielām, rokot tranšejas, tagad ir virspusē. Tiklīdz uzlīst lietus, māls aizplūst pa visu ielu. Savukārt Mālupes ielu darbu gaitā uzraka vairākkārt, tādēļ tur situācija ir kritiskāka. Šobrīd situācija šajās pilsētas ielās nav ārkārtēja, bet diezgan traģiska. Turklāt jāņem vērā, ka vismaz 20 gadus grants seguma ielām virsmas kārta nav atjaunota un ir iegrimusi, līdz ar to ūdens neaizplūst,” teica G.Kozilāns.
