Mani tāpat kā daudzus jo daudzus cilvēkus visā pasaulē šokēja terorakts Francijas galvaspilsētā, ar kuru islāma radikāļi joprojām tur bailēs šīs valsts iedzīvotājus. Lai gan neskaitāmi policisti un karavīri redzami Parīzes ielās, pieredze liecina – tas negarantē drošību. Tāpēc atkal un atkal meklēju atbildi – kāpēc ir vajadzīgs demonstrēt preses brīvību, publicējot Muhameda karikatūras? Asiņainais terorakts mudina pārdomāt, cik lielā mērā Eiropai raksturīgais liberālisms aizskar citu kultūru un reliģiju tabu tematus. “Nedari otram to, ko negribētu, lai tev nodara,” vēsta latviešu sakāmvārds.
Žurnālists Kārlis Streips raidījumā “Skats no malas” secināja, ka “Charli Hebdo” redakcija jau pasen “vicināja sarkano lupatu vairāku reliģiju priekšā”. 22 gadu laikā nav bijis neviena žurnāla numura, kurā nebūtu pāvesta, Jēzus, priesteru, rabīnu, Imama vai Muhameda karikatūru, atzinis izdevuma jurists Rišārs Malka. Citu reliģiju ticīgie to pieļauj un arī vairums musulmaņu acīmredzot nedomā, ka tāpēc žurnālisti būtu pelnījuši nāvi. Uz franču satīras žurnāla nākamā numura vāka atkal redzama pravieša Muhameda karikatūra, lai gan daudzi žurnālisti atzinuši – humora tur nav, turklāt ir skaidri zināms, ka islāma ticīgie to uztvers kā aizskārumu. Bet tikmēr žurnāls nu jau iznāk daudz lielākā – 3 miljonu eksemplāru – tirāžā. Līdz šim par šo izdevumu Latvijā zināja tikai retais, bet tagad tas ir populārs visā pasaulē.
Daudzas valstis pēc islāmiešu sarīkotā slaktiņa turpina paust solidaritāti un atbalstu žurnālistiem un vārda brīvībai. Cik šķietamā vārda brīvība ir bīstama, apliecina amerikāņu karikatūriste, kura pēc Muhameda zīmēšanas dienas jau četrus gadus spiesta slēpties. Baidoties par sievietes drošību, ASV specdienesti žurnālisti ņēmuši savā aizsardzībā. Turklāt viņai nācās mainīt savu identitāti un pamest darbu. Tā ir viena medaļas puse. Otra puse liecina, ka Francijā vairojas radikālisms. Pēc terorakta tikusi aizdedzināta mošeja Parīzē, citas mošejas apķēpātas ar rasistiskiem uzrakstiem, tikušas pat apšaudītas un citādi apgānītas – lūgšanu zālē izmētātas beigtas meža cūkas. Vai šāda rīcība, ko acīmredzot veic civilizētās rietumu pasaules vērtību aizstāvji, apliecina brīvību? Tagad policija ir spiesta apsargāt arī mošejas, turklāt arī musulmaņi uztraucas par savu drošību.
Manuprāt, jebkura brīvība ir attaisnojama, kamēr tā neaizskar citu brīvību. Robeža starp brīvību un visatļautību ir grūti nosakāma un pamanāma. Tomēr tā ir. ◆
