“Pieci mazi pintiķi tur vienu velna ezeru,” – tāda ir latviešu tautas mīkla. To atminēt nav grūti. Taču, paceļot glāzi ar alkoholu, reti iedomājamies, ka tā ir velna ezers, kurā viegli noslīkt. Ne tikai alkohols, arī nikotīns un narkotikas pazudina neskaitāmas cilvēku dzīvības, izposta ģimenes un degradē sabiedrību. Taču atkarību izraisošās vielas lieto gados arvien jaunāki un arvien vairāk, tāpēc uz sarunu aicināju ārsti neiroloģi Irēnu Greivuli.
– Vai valdības vēlme kārtējo reizi aizliegt un ierobežot alkohola apriti varētu mazināt ar alkoholu saistītās saslimšanas un mirstību?
– Ar aizliegumiem nekad neko nevar panākt. Protams, vēlme apkarot alkoholismu ir apsveicama, bet šaubos, ka tā atrisinās problēmu. Vairums jauniešu līdz 18 gadu vecumam nelieto stipros alkoholiskos dzērienus, bet dzer sidrus un aliņus, varbūt arī liķierus. Un tieši ar tiem piedzeras līdz bezsamaņai. Tiesa, ir arī tādi, kuri jau 12 gadu vecumā ir dzēruši degvīnu. Vai sidrs un alus ir alkoholiski dzērieni? Man kā narkologam tie tādi ir, bet nav saprotams, kāds ir oficiālais atzinums. Kaut kas nav kārtībā ar mūsu cilvēku spriestspēju, tas sevišķi attiecas uz gados jauniem cilvēkiem. 17 – 18 gadu vecumā psihe vēl nav nobriedusi, tāpēc viņi neapzinās ļaunumu, kādu rada alkohola lietošana. Turklāt jauniešiem atkarība veidojas ļoti ātri. Ja 14 – 16 gadu vecumā alkoholu lieto reizi nedēļā, kaut tikai alu brīvdienās, tad jau pusgada laikā var rasties atkarība. Ģimenē, kurā abi vecāki ir alkoholiķi, 80 procentos gadījumu bērniem būs alkohola atkarība, ja viņi sāks lietot grādīgos dzērienus.
– Cik vecs ir jūsu jaunākais pacients?
– Uzskaitē vecumā līdz 18 gadiem nav neviena, kam būtu alkohola atkarība, bet ir vairāki pārmērīgi lietotāji. Tā ir stadija pirms alkoholisma diagnozes. Pāmērīga alkohola lietošana nozīmē, ka tas tiek darīts bieži un regulāri. Ir bijušas saindēšanās ar alkoholu, kad jaunieši nonāk slimnīcas reanimācijā.
– Šokē, ka nereti tieši vecāki dod alkoholu pat pavisam maziem bērniem.
– Tā, protams, ir nosodāma rīcība. Vajadzētu saprast, ka tas ir ne tikai kaitīgi, bet arī ļoti bīstami. Alkohols bērnam var radīt smadzeņu, nieru un aknu darbības traucējumus. Vairākkārt dodot alkoholu vai alu nepilngadīgajam, viņš tiek pieradināts. Zinu gadījumu, kad tēvs deva dēlam alu. Zēns atzīst, ka arī viņam gribas alu, ja tēvs to dzer. Cilvēki, kuriem tagad ir 40 un vairāk gadu, turklāt ir nodzērušies, ļoti grūti padodas ārstēšanai. Viņu domāšanu nevar mainīt, jo pašiem nešķiet, ka būtu kādas problēmas jārisina, tāpēc pie narkologa neiet. Palīdzēt var tikai tiem, kuri vēlas ārstēties no alkoholisma. No probācijas dienesta pie manis sūta tādus, kuri neapzinās vajadzību ārstēties, bet to paredz tiesas lēmums. Tiesa, nedaudz tas disciplinē, jo vismaz tajā dienā viņi alkoholu nelieto.
– Kāda motivācija ārstēties ir tiem, kuri paši nāk pie jums?
– Tie pārsvarā ir ģimenes cilvēki. Nereti vīrs atnāk kopā ar sievu, jo secina, ka nav īsti normāli dzert nedēļu un kavēt darbu, tad var to zaudēt. Sākumā varbūt viņi īsti neapzinās savu problēmu, bet tiek mudināti ārstēties ģimenes, bērnu un darba dēļ. Turklāt viņi nav tik tālu degradējušies, lai negribētu normāli dzīvot. Šie cilvēki nāk pie manis reizi mēnesī. Ir tādi, kuri ārstējas jau divus gadus.
– Motivācijas veidošanā svarīga ir arī sabiedrības nostāja. Diemžēl valda uzskats, ka iedzert ir normāli – visi tā dara.
– Jā, tādas ir tradīcijas, ka jāiedzer gan dzimšanas dienās, gan citos svētkos. Turklāt mūsdienās alkoholiskie dzērieni satur tādas vielas, kādu to sastāvā senāk nebija. No bērnības atceros, ka bija rudzu šņabis. Vectēvs brūvēja alu no miežiem, neliekot klāt cukuru. Šādā veidā nevar izgatavot alu, kurā būtu 9 procenti alkohola, bet tikai 4 procenti. Bet mūsu veikalos ir alus, kas satur 7 līdz 9 procentus alkohola. Saeimas deputāts narkologs Jānis Strazdiņš norāda, ka tāda alus ražošanai ir jāpievieno spirts. Kas tas par alu? Veidojas cita ķīmiska viela, kas straujāk rada atkarību. Paskatieties uz cilvēkiem, kuri regulāri lieto alu no lielajām plastmasas pudelēm! Viņiem veidojas encefalopātija, kas nozīmē smadzeņu neadekvātu darbību, arī roku un kāju nervu bojājumus. Protams, šis alus nerada nelabvēlīgu ietekmi, lietojot nelielās devās. Citādi to neatļautu ražot.
– Jūs esat neiroloģe, bet pildāt arī narkologa pienākumus.
– Latvijā narkoloģija ir interesantā situācijā. Tas man ir gandrīz sabiedrisks pienākums, jo tāda ārsta slodze nav paredzēta un algu par to nesaņemu. Turklāt ir noteiktas kvotas, cik šādu pacientu varu pieņemt. Par laimi, tās nepārsniedzu. Ne tikai pieņemu cilvēkus ar alkohola, nikotīna vai narkotiku lietošanas radītām problēmām, bet arī rakstu policijai, prokuratūrai un tiesai izziņas, dodu informāciju Iekšlietu ministrijai… Tiesa, pārbaude automašīnu vadītājiem un medniekiem ir maksas pakalpojums. Ja viņiem nebūtu vajadzīgs narkologa slēdziens, tad vajadzētu atteikties no šiem pienākumiem. Turklāt nav svarīga tikai nauda. Ja grib panākt rezultātu un mazināt atkarību, ir vajadzīgs ļoti liels laika un enerģijas patēriņš.
“Paskatieties uz cilvēkiem, kuri regulāri lieto alu no lielajām plastmasas pudelēm!”
Irēna Greivule
– Atkarību ārstēšana ir tikai brīvprātīga, bet tagad sāk spriest, ka nepilngadīgos varētu ārstēt piespiedu kārtā.
– Līdz 18 gadu vecumam par bērnu veselību ir atbildīgi vecāki. Pie psihologa un narkologa viņi nāk kopā ar vecākiem vai arī ar bāriņtiesas lēmumu. Ja pusaudzim ir problēmas ar alkohola lietošanu un gribētu viņu nosūtīt ārstēties stacionārā, bet viņš tam nepiekrīt, likums aizliedz to darīt. Ir doma, ka šādās situācijās varētu atļaut nosūtīt ārstēties piespiedu kārtā. Taču tas nekad neattieksies uz pieaugušajiem, jo tas būtu pacienta aizsardzības likuma pārkāpums. Turklāt visa pasaulē uzskata, ka piespiedu ārstēšana neko nedod.
– Ne tikai lietot alkoholu, arī smēķēt sāk arvien agrīnākā vecumā.
– Man bērni ir teikuši, ka viņi uzpīpējuši jau piecu gadu vecumā. Daudzi mazāko klašu skolēni ir pamēģinājuši uzvilkt dūmu. Tiesa, to nedara visi, tomēr pusaudžu vecumā smēķē lielākā daļa. Nikotīns rada vēl lielāku atkarību nekā alkohols, tāpēc ar to cīnīties ir grūtāk. Nav nevienas brīnumzāles, kas palīdzētu uzveikt atkarību, ja vēlas atmest smēķēšanu. Tiesa, ar stipru gribu var atmest smēķēšanu, izmantojot adatu vai medikamentozo terapiju. No smēķēšanas parasti atsakās, kad radušās veselības problēmas. Taču gadās, ka arī ar nopietnām asinsvadu un sirds slimībām nespēj atteikties no cigaretēm. Atkarība izrādās stiprāka. Ja tomēr izšķiras nesmēķēt, tad ir jāatmet uzreiz. Protams, ir labi arī samazināt izsmēķēto cigarešu daudzumu, taču atmest tādā veidā neizdosies. Tagad ir jauni medikamenti, kas palīdz saglabāt arī motivāciju nesmēķēt. Vienam mēnesim tie maksā 50 latus un ir jālieto trīs mēnešus, bet tas atmaksājas gan nenopirktās cigaretēs, gan veselībā.
– Kā vērtējat legālo narkotiku lietošanu?
– Alūksnes pusē šobrīd narkomānu nav, jo ir miruši tie, kuri te bija. Tiesa, viņu nebija daudz – mazāk par desmit. Arī tagad narkotiku lietotāji noteikti ir, jo tiek saņemti signāli – ir aizturēti Rīgā vai citur jauni cilvēki, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Alūksne. Viņiem veiktās analīzes liecina – ir lietotas narkotiskas vielas. Taču viņi pie ārsta nav vērsušies, tāpēc nekas vairāk nav zināms. Tiesa, bija atnācis viens cilvēks, kurš narkotikas lietot sācis cietumā, taču nu jau ilgāku laiku vairs nav bijis. Šiem cilvēkiem trūkst motivācijas ārstēties. Tā saucamās legālās narkotikas un uztura bagātinātājus, kurus var nopirkt ārpus aptiekām, nevajadzētu iegādāties. Neviens nevar garantēt, kas ir to sastāvā, tāpēc tiem nevar uzticēties. Narkoloģijas mācību seminārā stāstīja, ka profesionāliem sportistiem dod uztura bagātinātājus un pēc tam analīzēs atklāj efedrīnu, kas ir narkotiska viela. Tas nozīmē, ka uztura bagātinātāju ražotājs ir ieinteresēts, lai viņa produktu pirktu. Savukārt, lai pirktu, ir jābūt efektam, ko tas rada. Cilvēki uztura bagātinātājus pērk par lielu naudu un secina – jā, rodas enerģija, prieks. Latvijā narkotiku lietošana ir aizliegta, taču tas nenozīmē, ka tās nevar iegādāties. Amsterdamā ir atļauts pīpēt marihuānu, bet tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tā ir vieglā narkotika, kas ir nekaitīga. Parasti marihuāna ir tikai sākums, kurai seko citu narkotiku lietošana. Tā nekad nebeidzas ar marihuānu.
