Laikā, kad vairumam jostas tiek savilktas aizvien ciešāk, kad tiek domāts, kā ietaupīt, uz ko ietaupīt un vai vispār ir iespējams ietaupīt, Dobeles novada domē jau pirmajā sēdē noticis, ja tā to var nosaukt, kuriozs gadījums – jaunievēlētais novada domes priekšsēdētājs paaugstinājis sev un pārējiem deputātiem algas. Man šķiet, ka tā ir viena no lielākajām bezkaunībām, kādu es savā dzīvē esmu pieredzējis, taču man kā jaunietim tā šķiet līdz riebumam smieklīga. Varētu teikt ar kādas dziesmas vārdiem: ‘’Es nezinu, kā to var izdarīt, bet redz, ka var!’’ Taču, tā kā Dobele atrodas teju vai otrā Latvijas galā, varam priecāties par to, ka mūsu ievēlētie cilvēki pagaidām nerāda šādu sliktu piemēru, kā izmantot tikko iegūto amatu savtīgās interesēs.
Starp citu, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka varbūt nevajadzētu mūsu domniekus tik ļoti kritizēt kaut vai tajā pašā portālā „Alūksniešiem.lv”. Var jau teikt, ka kritika ir noderīga, turklāt tā arī ir pareizi. Bet tāpat kā vairums citu lietu kritika ir noderīga līdz zināmai robežai. Daudzi cilvēki, kas ir ievēlēti par deputātiem, nenoliedzami darbosies šādā sistēmā pirmo reizi. Kaut vai tāpēc vien cienīsim šos cilvēkus un necentīsimies meklēt viņu acīs skabargas, ja savās pat baļķi nespējam ieraudzīt.
Aicinu iedzīvotājus vismaz šajos dižķibeles laikos būt saprotošākiem, ieturētākiem un, protams, palīdzēt cits citam! Tikai visi kopā mēs varam popularizēt savu novadu un veicināt tā attīstību. Šķiet, ja viss turpināsies, kā līdz šim, tad mūsu pilsēta drīz vien kļūs par puspamestu lauku ciematiņu. Tā ka – mācīsimies cienīt cits citu un uzklausīsim cits cita viedokli!
