Pēdējais laiks domāt par mājvietu ligzdošanai.
Pēdējais laiks domāt par mājvietu ligzdošanai
Siltā ziema ļāvusi pārziemot kukaiņiem, tāpēc šovasar to un arī dažādu kaitēkļu būs sevišķi daudz. Alūksnietis Harijs Lipe atzīst, ka labākie palīgi cīņā ar kukaiņiem ir putni. Tiesa, par to maz domā, jo būrus gatavo un izliek galvenokārt prieka pēc.
“Man ir zemes gabaliņš “Sīļos”. Tur un tuvējā mežā es izlieku putnu būrus. Draugs dzīvo Indzera ezera krastā, kur ir plaši lauki un meži, salas ar dabas liegumu. Protams, arī tur gādāju par putnu būriem, kur ligzdot kukaiņu dabiskajiem ienaidniekiem. Alūksnē pie mājas ir ierobežota platība putnu mājvietām. Daži būrīši te ir, bet ir arī daudz kaķu. Tiesa, pilsētas kaķi nemēdz līst kokos un medīt putnus,” stāsta H.Lipe.
Maz ir ķīvīšu un strazdu
Visu dzīvi viņš bijis saistīts ar dabu, kopš astoņdesmitajiem gadiem vērojis gājputnu atgriešanos un informāciju nodevis Ornitoloģijas biedrībai. Tagad H.Lipe secina, ka ķīvīte, baltā cielava un melnais mājas strazds ir retums. Toties savairojušies ir stārķi. “Tas nemaz nav tik svēts putns, par kādu to uzskatām. Stārķis iznīcina mazos zaķēnus, izposta putnu un kameņu ligzdas, apēd ne tikai vardes, bet arī mazos ezēnus,” atzīst H.Lipe. Agrāk stārķi ligzdojuši apmēram divu kilometru attālumā cits no cita, bet tagad nereti tie dzīvo blakus. Piemēram, Staicelē ir pat stārķu kolonija. Lielajiem melnbaltajiem putniem nav ienaidnieku, tāpēc tie netraucēti vairojas.
Jāprot izlikt būrīšus
“Mazdēls par putniem sāka interesēties, kad mācījās 9.klasē. Viņam dārzā ir apmēram desmit putnu būrīši, bet strazdus tajos gandrīz nemana. To ir palicis maz,” spriež H.Lipe. Pie mazdēla viņš gatavo putnu būrus un ved gan uz dārzu “Sīļos”, gan citur. Dārzā 600 kvadrātmetru platībā ir 8 būri un 2 konservu kārbas pelēkajam mušķērājam. Tās jāliek zem ēkas jumta pažobelē. “Pelēkajam mušķērājam vajadzīga plaša teritorija. Viņš sēž ligzdā izslējies un vēro. Ja lido muša vai cits kukainis, putns to noķer pikējošā lidojumā,” skaidro vīrietis. Dārzā ir arī būri parastajām zīlītēm un citiem putniem. H.Lipe novērojis, ka nereti būri tiek izlikti nemākulīgi, tāpēc putni tajos nedzīvo. Strazdu būri var atrasties tuvu cits citam, jo šie putni ir sabiedriski un neplūcas savā starpā. Kad izšķīlušies strazdulēni izlidojuši no būra, to vietu ieņem svīre. “Šie putnu riņķo ap baznīcu un kliedz: “Svīr, svīr…” Tie ligzdu neveido, jo nekad nevar nosēsties uz zemes, tāpēc izvēlas ēku dobumus vai pamestos būrus,” stāsta H.Lipe.
Grūti atrast mājvietu
Mežos, pilsētas parkos un dārzos ir maz koku, kuros ir dobumi. Tas nozīmē, ka putniem trūkst ligzdošanas vietu. Tāpēc vairāk ir vajadzīgi būrīši, bet diemžēl vairākās skolās, kur iepriekšējos gados gatavoja un izlika mājvietas putniem, to vairs nedara. Tieši ligzdošanas vietu trūkums ierobežo putnu izplatību. Barību – dažādus kukaiņus un kaitēkļus – atrast tiem nav grūti, bet mājvietu gan.
