Mobilais tālrunis kļuvis par ikdienišķu lietu, un, iespējams, ka pēc neilga laika tas būs gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam.
Mobilais tālrunis kļuvis par ikdienišķu lietu, un, iespējams, ka pēc neilga laika tas būs gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tieši tādēļ Rīgas domes deputāta Valda Kalnozola ierosinājums aizliegt lietot mobilos tālruņus sabiedriskās vietās izraisījis gluži vai bumbas sprādziena efektu.
Pēc V.Kalnozola domām, nevietā un nelaikā veikts zvans izraisa cilvēkos neizpratni, sašutumu, rada stresu, traucē spēju koncentrēties, tāpēc mobilo telefonu lietošana ir aizliedzama. Par šo pārkāpumu deputāts ierosina noteikt 20 latus lielu sodu. Pēc šī nozīmīgā paziņojuma deputāts iemantojis daudz nelabvēļu, bet nevar noliegt, ka licis arī aizdomāties. Pirmās nesaskaņas jau radušās pašu Rīgas domnieku starpā par to, kas gan ir sabiedriska vieta un vai, nosakot aizliegumu, Rīgā vispār nebūs jāatsakās no mobilo tālruņu lietošanas. Var jau būt, ka V.Kalnozols vienkārši veido savu imidžu, nākot klajā ar sensacionāliem paziņojumiem, tādējādi izraisot plašas diskusijas sabiedrībā.
Taču daudzi neiebilst, ka mobilo telefonu lietošanu varētu ierobežot. Tātad problēma tomēr ir. Vai mazums gadījumu, ka cilvēki skaļi klaigā un apspriež ikdienišķas, personīgas, pat intīmas lietas pa mobilo telefonu uz ielas, transportā, veikalā, kafejnīcā un pat slimnīcā, liekot tajās klausīties citiem. Un tas kaitina, domāju, ka ne tikai mani vien. Iespējams, kādu reizi es tam nepievēršu uzmanību vai uztveru to ar humoru, bet dažkārt niknumā nodomāju, ka minimālu pieklājību taču varētu ievērot. Slimu vai vecāka gadagājuma cilvēku reakcija noteikti ir asāka. Viņus var traumēt jau pats zvans, ko daži indivīdi kaut kādu apsvērumu dēļ izvēlas īpaši spalgu. Vai tur brīnums, ka kāds blakus saraujas?
Pati esmu mobilā telefona lietotāja un zinu, ka reizēm, gaidot svarīgus zvanus, telefonu nēsāju līdzi arī tur, kur nevajadzētu to darīt. Taču mazajai ierīcei ir tik daudz funkciju! Zvanu skaļumu iespējams regulēt vai apklusināt pavisam. Turklāt var taču runāt klusāk un galu galā arī atvainoties, tas tikai pierāda, ka cieni arī apkārtējos. Un es prātoju, cik svarīga ir saruna cilvēkam, kas, skaļi aizcērtot durvis, metas ārā no pilnas sanāksmju zāles, kliedzot: “Čau!”. Tātad vaina nav mobilajā telefonā, bet lietotāja kultūras līmenī. Un tur gan diezin vai līdzēs pat naudas sodi.
Prātā iešaujas sen dzirdēta patiesība par autovadītājiem. Lai braucēji kļūtu pieklājīgi, jānomainās veselai paaudzei. Iespējams, ar mobilo telefonu lietotājiem būs tāpat.
